Ko nozīmē jus soli un kā pilsonību piešķir Latvija?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 5. jūlijā 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Jus soli („zemes tiesības") nozīmē, ka pilsonību nosaka dzimšanas vieta, pretstatā jus sanguinis („asins tiesībām"), kur to nosaka vecāku pilsonība. Latvijas Pilsonības likums balstās uz jus sanguinis: Latvijā dzimis bērns iegūst Latvijas pilsonību tāpēc, ka vismaz viens vecāks ir Latvijas pilsonis, nevis tāpēc, ka dzimis Latvijas teritorijā.

Praktiskās sekas ir skaidras. Ja Latvijā bērns piedzimst ārvalstnieku ģimenē, kurai ir, piemēram, Indijas vai Ukrainas pilsonība, bērns Latvijas pilsonību neiegūst. Viņam noformē vecāku valsts pilsonību attiecīgās valsts pārstāvniecībā un uzturēšanās atļauju Latvijā. Dzimšanas fakts jebkurā gadījumā jāreģistrē dzimtsarakstu nodaļā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un no šī ieraksta sākas visi pārējie dokumenti.

Latvijas regulējumā tomēr ir arī jus soli elementi, un tie pildītu drošības tīkla funkciju. Bērns, kas dzimis Latvijā un kuram citādi nebūtu nevienas valsts pilsonības, var iegūt Latvijas pilsonību, jo starptautiskās saistības liek novērst bezvalstniecību. Tāpat kopš 2020. gada Latvijā dzimušie nepilsoņu bērni ir Latvijas pilsoņi no dzimšanas brīža, ja vecāki nav izvēlējušies citas valsts pilsonību.

Visbiežāk latviešu ģimenēm aktuālākais jautājums ir otrs: ārzemēs dzimis bērns. ASV, Kanādā, Brazīlijā un lielākajā daļā Amerikas kontinenta valstu darbojas jus soli, tāpēc tur dzimis bērns iegūst attiecīgās valsts pilsonību automātiski. Latvijas pilsonību viņš iegūst pēc vecākiem, bet tā nav pati par sevi saprotama: bērns jāreģistrē Iedzīvotāju reģistrā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas vēstniecībā, un tikai pēc tam var pieteikties Latvijas pasei.

Dubultpilsonība Latvijā ir atļauta noteiktā lokā. Pilsonības likums pieļauj, ka Latvijas pilsonis vienlaikus ir citas Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts, kā arī Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai tādas valsts pilsonis, ar kuru Latvijai ir attiecīgs līgums. Tā kā ASV ir NATO dalībvalsts, ASV dzimušam Latvijas pilsoņu bērnam abas pilsonības var pastāvēt vienlaikus. Ar valsti, kas šajā lokā neietilpst, jautājums jārisina atsevišķi.

Praktiskā seka, ko vecāki uzzina par vēlu

ASV pilsonība nav tikai pase. ASV apliek ar nodokļiem savus pilsoņus pēc pilsonības, nevis pēc dzīvesvietas, tāpēc ASV dzimušam bērnam, arī visu mūžu dzīvojot Latvijā, pieaugot rodas pienākums iesniegt ASV nodokļu deklarācijas un ziņot par ārvalstu kontiem. Daļa banku tāpēc šādiem klientiem prasa papildu dokumentus.

Tā nav problēma, ko risina Latvijas iestādes, un Latvijas nodokļu konsultants šeit nepalīdzēs. Vajadzīgs ASV nodokļu jomā praktizējošs speciālists. No pilsonības var atteikties, bet tā ir atsevišķa, maksas un laikietilpīga procedūra.

Ar ko to jauc

Pilsonību jauc ar tautību. Latvijā tie ir divi atsevišķi ieraksti: pilsonība ir tiesiska saikne ar valsti, no kuras izriet tiesības un pienākumi, bet tautība ir ieraksts, kas saistīts ar izcelsmi un ko maina tikai likumā noteiktos gadījumos. Šī nošķiršana daudzās Eiropas valstīs neeksistē, tāpēc ārvalstu veidlapās jautājums par „nationality" gandrīz vienmēr nozīmē pilsonību, nevis tautību.

Otrs sajaukums ir nepilsoņa statuss. Tā nav ne pilsonība, ne arī vispārīga bezvalstniecība: to regulē atsevišķs likums par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Nepilsonim ir Latvijas izdots ceļošanas dokuments un valsts aizsardzība ārvalstīs, bet nav, piemēram, balsstiesību.

Ko cilvēki pārvērtē

Pārvērtē uzskatu, ka jus soli ir pasaulē izplatīta norma. Eiropā tā tīrā veidā praktiski nav; Eiropas valstis izmanto jus sanguinis ar ierobežotiem izņēmumiem, piemēram, bērniem, kas dzimuši un ilgstoši dzīvojuši attiecīgajā valstī. Tāpēc no filmām un ziņām pārņemtie priekšstati par „dzimšanu, kas dod pilsonību", Latvijā nedarbojas.

Novērtē par zemu dokumentu secību. Vispirms dzimšanas reģistrācija, tad ieraksts Iedzīvotāju reģistrā, tad pase. Katrs nākamais solis prasa iepriekšējo, un ārzemēs izdotiem dokumentiem parasti vajadzīgs tulkojums un apostille.

Kur vērsties

Pilsonības iegūšanas, reģistrācijas un naturalizācijas jautājumos kompetentā iestāde ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; ārzemēs to pašu funkciju pilda Latvijas vēstniecība vai konsulāts. Likumu tekstus skatīt vietnē likumi.lv.

Šis apraksts ir vispārīgs. Sarežģītos gadījumos, piemēram, ja vecākiem ir dažādas pilsonības, ja bērns dzimis valstī ārpus atļautā dubultpilsonības loka vai ja tiek zaudēta iepriekšējā pilsonība, vajadzīgs zvērināts advokāts ar imigrācijas un pilsonības tiesību praksi.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu J Ziņot par neprecizitāti