Kā ārstniecībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšana ietekmē veselības aprūpes izmaksas?

Latvijā pacients, kuram ārstniecības laikā nodarīts kaitējums dzīvībai vai veselībai, var prasīt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda. Fondu administrē Nacionālais veselības dienests, un to veido ārstniecības iestāžu regulāras iemaksas, kuru apmēru nosaka Ministru kabinets. Tāpēc atsevišķai slimnīcai vai ārsta praksei atlīdzība nav jāmaksā no saviem līdzekļiem: izmaksas ir izlīdzinātas visā nozarē un iepriekš paredzamas, un tās neietekmē konkrēta pakalpojuma cenu tā, kā bieži tiek pieņemts.

Prasības izskatīšanas gaitā vērtē, vai kaitējums patiešām radies ārstniecības rezultātā un vai ir konstatējama cēloņsakarība ar ārstniecības personas rīcību. Atlīdzības maksimālos apmērus un aprēķināšanas kārtību nosaka normatīvie akti, un tie tiek periodiski pārskatīti, tādēļ aktuālās summas vienmēr jāskatās Nacionālā veselības dienesta publicētajā informācijā. Paralēli ārstniecības kvalitāti var vērtēt Veselības inspekcija, bet tā naudas atlīdzību nepiešķir.

Ekonomiskais slogs, kas saistīts ar ārstniecības kļūdām, lielākoties gulstas uz pašu cietušo un uz sociālās apdrošināšanas sistēmu. Papildu operācijas, ilgstoša rehabilitācija, slimības lapas, darbspēju zudums un pārkvalificēšanās izmaksas parasti daudzkārt pārsniedz izmaksāto atlīdzību. Tieši šo izmaksu samazināšana, nevis strīdu skaita ierobežošana, ir galvenais arguments par labu sistemātiskam darbam ar pacientu drošību.

Atsevišķi jāmin tā sauktā aizsargājošā medicīna, proti, prakse nozīmēt papildu izmeklējumus galvenokārt tādēļ, lai pasargātu ārstu no iespējamām pretenzijām. Šāda rīcība tiešām palielina izdevumus, taču tās apjomu ir grūti izmērīt, un tā ir atkarīga no atbildības modeļa. Latvijas modelis, kurā atlīdzību izmaksā fonds, nevis konkrēts ārsts, šo spiedienu mazina, jo strīds nav vērsts personiski pret ārstniecības personu.

Nozares līmenī izmaksas visvairāk samazina nevis juridiskie risinājumi, bet drošības sistēmas: notikumu ziņošana bez vainas meklēšanas, operāciju drošības kontrolsaraksti, zāļu nozīmēšanas dubultpārbaude, skaidra atbildības nodošana maiņu maiņā un mācīšanās no gandrīz notikušiem gadījumiem. Šie pasākumi ir lēti salīdzinājumā ar viena smaga kaitējuma sekām, un tieši tāpēc tie ir pirmā vieta, kur ārstniecības iestādei ir vērts ieguldīt.

Pacientam praktiski svarīgs ir arī nošķīrums starp kaitējumu un komplikāciju. Ne katrs nelabvēlīgs iznākums ir kļūda: daļa komplikāciju ir zināms un iepriekš izskaidrots ārstēšanas risks, par kuru pacients parakstījis informēto piekrišanu. Atlīdzību piešķir tad, ja kaitējums radies ārstniecības rezultātā un pastāv cēloņsakarība, nevis tāpēc vien, ka rezultāts nav apmierinošs. Tieši tādēļ informētās piekrišanas dokuments un ieraksti medicīniskajā kartē ir tik būtiski.