TJG Online
Advokāti un likums

Kā autortiesības attiecas uz darba brīvu izmantošanu?

Īsā atbilde

Autortiesības dod autoram izņēmuma tiesības lemt par sava darba izmantošanu, taču likums paredz virkni izņēmumu, kuros darbu drīkst izmantot bez autora atļaujas un bieži arī bez atlīdzības. Latvijā un pārējā Eiropas Savienībā šos izņēmumus sauc par darba brīvu izmantošanu, un tie ir uzskaitīti likumā, atšķirībā no ASV elastīgā godīgas izmantošanas (fair use) principa.

Autortiesības uz darbu rodas automātiski brīdī, kad darbs ir radīts un izteikts objektīvi uztveramā formā. Reģistrācija nav nepieciešama. Autoram pieder personiskās tiesības, piemēram, tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību, un mantiskās tiesības, kas ļauj atļaut vai aizliegt darba reproducēšanu, izplatīšanu, publiskošanu internetā, tulkošanu un pārveidošanu. Mantiskās tiesības var nodot citam, personiskās tiesības ne, un tieši tāpēc arī pēc tiesību pārdošanas autora vārds ir jānorāda.

Brīvā izmantošana darbojas kā precīzi noformulēts izņēmumu saraksts. Tajā ietilpst citēšana ar avota un autora norādi apjomā, ko attaisno mērķis, darba izmantošana ilustrācijai mācību procesā, informēšana par aktuāliem notikumiem, izmantošana bibliotēkās un arhīvos, kā arī pielāgošana personām ar invaliditāti. Atsevišķi pastāv reproducēšana personiskai lietošanai, ko daļēji kompensē tā dēvētā nesēju atlīdzība. Katrs izņēmums jāinterpretē šauri, un tas nedrīkst nepamatoti aizskart autora likumīgās intereses vai konkurēt ar darba normālu izmantošanu.

Tieši šeit rodas visbiežākais pārpratums. Angliski runājošā internetā izplatītais uzskats, ka pietiek norādīt autoru vai izmantot tikai nelielu fragmentu, lai izmantošana kļūtu likumīga, Latvijā nedarbojas. Ja konkrētā darbība neietilpst nevienā likumā nosauktajā izņēmumā, ir nepieciešama tiesību īpašnieka atļauja, pat ja tiek izmantots īss fragments un pat ja tas notiek bez peļņas gūšanas nolūka. Tāpat atsauce uz avotu neaizstāj licenci, un frāze „visas tiesības pieder autoram“ zem attēla neko nelegalizē.

Praktisks ceļš cauri šim jautājumam ir četri soļi. Vispirms noskaidrojiet, vai darbs vispār vēl ir aizsargāts, jo pēc aizsardzības termiņa beigām darbu drīkst izmantot brīvi. Otrkārt, pārbaudiet, vai autors pats nav piešķīris atklātu licenci, piemēram, Creative Commons, un izlasiet tieši tās nosacījumus, nevis vispārīgo aprakstu. Treškārt, izvērtējiet, vai jūsu izmantošana precīzi iekļaujas kādā likumā nosauktā izņēmumā. Un tikai ceturtajā solī meklējiet atļauju: vai nu tieši pie tiesību īpašnieka, vai pie mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izsniedz licences mūzikas atskaņošanai publiskā telpā, teksta pārpublicēšanai vai darbu izmantošanai raidījumos, un tās parasti ir vienīgais saprātīgais ceļš, ja darbu ir daudz un autori nav zināmi pēc vārda. Alternatīva ir izmantot darbus, kuru aizsardzības termiņš ir beidzies un kuri vairs nav aizsargāti ar autortiesībām. Strīdīgos gadījumos, piemēram, komerciālā reklāmā, zīmola identitātē vai plaša mēroga digitalizācijā, ieteicams konsultēties ar intelektuālā īpašuma jomā praktizējošu juristu, jo kļūdas cena šeit ir tiesvedība, nevis brīdinājums.

Kas atšķir Eiropas pieeju no amerikāņu godīgas izmantošanas

ASV tiesa katrā gadījumā izsver četrus kritērijus: izmantošanas mērķi un raksturu, darba veidu, izmantotās daļas apjomu un ietekmi uz darba tirgu. Rezultāts nav zināms iepriekš, jo to nosaka tiesa, un tas nozīmē, ka amerikāņu blogos atrodamās „drošās robežas“ ir tikai pieņēmumi.

Eiropas Savienībā likumdevējs ir izvēlējies slēgtu izņēmumu sarakstu, ko dalībvalstis pārņem savos autortiesību likumos. Tas dod lielāku paredzamību, bet mazāku elastību, tāpēc, piemēram, parodija, karikatūra un pastišs ir atsevišķi nosaukti izņēmumi, nevis vispārīga principa piemērošana. Praktiskās sekas ir vienkāršas: ASV vietnes ieteikums par fair use Latvijas situācijā nav izmantojams pat kā aptuvens orientieris.

Praktiski piemēri

Raksta fragmenta citēšana zinātniskā darbā ar precīzu atsauci parasti ietilpst citēšanas izņēmumā. Tā paša raksta pilna pārpublicēšana uzņēmuma mājaslapā jau prasa atļauju, pat ja norādīts avots un ievietota saite uz oriģinālu.

Fona mūzikas atskaņošana kafejnīcā nav personiska lietošana, bet gan publiskošana, par kuru jāiegūst licence; tas attiecas arī uz radio atskaņošanu klientu zālē. Savukārt filmas skatīšanās mājās ģimenes lokā autortiesības neaizskar. Fotoattēls, kas atrasts meklētājā, nav brīvi izmantojams tāpēc vien, ka tas ir publiski pieejams.

Ja saņemta pretenzija

Pirmais solis ir noskaidrot, kas tieši tiek pārmests un kurš darbs izmantots, un nekavējoties saglabāt pierādījumus par to, kā un kad materiāls iegūts. Materiāla noņemšana no vietnes bieži ir saprātīgs pagaidu solis, taču tas pats par sevi neatrisina jautājumu par jau notikušo izmantošanu.

Nemaksājiet uzreiz pēc pirmās vēstules un neparakstiet atzīšanos: pretenzijas apmērs ir pārrunājams, un daļa masveida vēstuļu attiecas uz izmantošanu, kas patiesībā ietilpst izņēmumā. Ja summa ir ievērojama vai draud tiesvedība, šis ir tieši tas brīdis, kad jāvēršas pie jurista. Šis raksts skaidro regulējuma uzbūvi un nav juridisks padoms konkrētā lietā.

Avoti