Kā grāmatvedībā atzīst ieņēmumus?

Pamatā ir uzkrāšanas princips: darījumu uzskaita tajā periodā, kurā tas notiek, neatkarīgi no naudas plūsmas. Tāpēc decembrī sniegts pakalpojums ir decembra ieņēmums, pat ja rēķins tiek apmaksāts janvārī, un janvārī saņemts avanss par vēl nepadarītu darbu nav ieņēmums, bet saistība pret klientu. Ar to cieši saistīts atbilstības princips: ieņēmumus un ar tiem saistītās izmaksas atzīst vienā un tajā pašā periodā.

Pakalpojumiem, kas stiepjas pāri periodiem, piemēram, gada abonementam vai ilgtermiņa būvniecības līgumam, ieņēmumus sadala atbilstoši padarītā apjomam. Praksē to dara vai nu pēc laika proporcijas, vai pēc izpildes pakāpes, ko apliecina nodošanas un pieņemšanas akti. Metodei jābūt aprakstītai uzņēmuma grāmatvedības politikā un jāpaliek nemainīgai gadu no gada.

Vissvarīgākais ir neuzskatīt, ka ieņēmumu atzīšana sakrīt ar nodokļu pienākumiem. Pievienotās vērtības nodokļa deklarēšanas brīdi nosaka darījuma un rēķina izrakstīšanas datums pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma, un tas var atšķirties no ieņēmumu atzīšanas brīža grāmatvedībā. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijā maksā peļņas sadales brīdī, tāpēc nesadalīta peļņa gada pārskatā pati par sevi vēl nenozīmē maksājamu nodokli.

Biežākā kļūda mazajos uzņēmumos ir vadīties pēc bankas konta izraksta. Rezultāts ir pārskats, kas rāda peļņu mēnesī, kad klienti samaksājuši vecos rēķinus, un zaudējumus mēnesī, kad iegādāts inventārs. Otra tipiska kļūda ir atzīt ieņēmumus par rēķiniem, kurus klients apstrīd vai kuru iekasēšana ir apšaubāma: šādiem debitoru parādiem jāveido uzkrājumi.

Praktiskā secība ir šāda. Vispirms jāuzraksta īsa grāmatvedības politika, kurā fiksēts, kad tieši uzņēmums uzskata pakalpojumu par sniegtu. Pēc tam jānodrošina, ka katram ieņēmumam ir attaisnojuma dokuments ar datumu. Katra mēneša beigās jāpārskata avansi, nepabeigtie darbi un uzkrātie ieņēmumi. Gada beigās jāsaskaņo atlikumi ar lielākajiem klientiem un piegādātājiem.

Atzīšanas brīdis nav formalitāte, jo tas izšķir, kā uzņēmums izskatās no malas. Tieši uz gada pārskata ieņēmumu rindu skatās banka, vērtējot kredītspēju, iepirkuma komisija, vērtējot pretendenta pieredzi, un potenciālais pircējs, vērtējot uzņēmuma cenu. Mākslīgi uz priekšu pavilkti ieņēmumi šo priekšstatu uzlabo uz vienu gadu un pasliktina uz nākamo. Gada pārskats Latvijā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā elektroniski, un tas kļūst publiski pieejams, tāpēc to izlasa arī klienti un konkurenti.