Kā ir veidota Latvijas tiesību sistēma?

Likumdošanas process sākas ar likumprojektu, ko var iesniegt Ministru kabinets, Saeimas komisija, deputāti vai Valsts prezidents. Saeima likumprojektu izskata trijos lasījumos, pēc pieņemšanas to izsludina Valsts prezidents, un tas tiek publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis“. Tikai publicēts tiesību akts ir saistošs; ja pašā likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks, tas stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas. Konsolidētās redakcijas ir pieejamas portālā likumi.lv, un tieši tur jāskatās spēkā esošais teksts, nevis vecās izdrukās.

Zem likumiem atrodas izpildvaras akti. Ministru kabineta noteikumus var izdot tikai uz likuma pilnvarojuma pamata un tikai tā ietvaros; ja noteikumi pārsniedz likumā doto pilnvarojumu, tos var atzīt par spēkā neesošiem. Līdzīgi darbojas pašvaldību saistošie noteikumi, kas ir saistoši attiecīgās pašvaldības teritorijā un regulē vietējos jautājumus, piemēram, teritorijas izmantošanu, sabiedrisko kārtību vai pabalstu piešķiršanu.

Eiropas Savienības tiesībām ir īpaša vieta. Regulas ir tieši piemērojamas un darbojas Latvijā bez atsevišķa pārņemšanas akta, savukārt direktīvas nosaka sasniedzamo rezultātu, bet dalībvalstij tās jāievieš ar saviem likumiem vai noteikumiem. Ja nacionālā norma ir pretrunā ES tiesībām, priekšroka dodama ES tiesībām. Satversmes atbilstības jautājumus savukārt izšķir Satversmes tiesa, kas var atzīt normu par spēkā neesošu; pieteikumu var iesniegt arī persona, kuras pamattiesības ir aizskartas.

Praksē ikdienas dzīvi visvairāk skar dažas pamata likumu grupas: Civillikums, kas regulē ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesības, Krimināllikums un Kriminālprocesa likums, Darba likums, Administratīvā procesa likums, kas nosaka, kā pārsūdzēt iestādes lēmumu, un nodokļu likumi. Tiesu prakse Latvijā nav formāls tiesību avots, taču Augstākās tiesas atziņām ir liela nozīme, jo zemāko instanču tiesas tās ņem vērā un ar tām argumentē arī advokāti.

Ja jums ir konkrēta problēma ar iestādi, noderīga ir šāda secība. Vispirms atrodiet likumu, kas regulē attiecīgo jomu, un tikai pēc tam Ministru kabineta noteikumus, kas izdoti uz tā pamata, jo noteikumi bez likuma nav lasāmi. Tad pārbaudiet redakcijas datumu un to, vai norma bija spēkā jūsu notikuma laikā, nevis šodien. Pēc tam meklējiet, kā šo normu tiesas ir piemērojušas. Visbeidzot pievērsiet uzmanību termiņam: administratīvajā procesā iestādes lēmumu parasti var apstrīdēt augstākā iestādē un pēc tam pārsūdzēt administratīvajā tiesā, un katram solim ir savs termiņš.

Biežākā kļūda ir paļauties uz nedatētu rakstu internetā vai uz radinieka pieredzi no agrākiem gadiem. Latvijā likumus groza bieži, un pat viens grozījums var mainīt termiņu vai kompetento iestādi. Otra kļūda ir jaukt likuma nosaukumu ar sadaļu, kas to detalizē: Civillikums nosaka mantojuma tiesību pamatus, bet procesu pie notāra regulē pavisam citi akti. Ja jautājums skar naudu, termiņu vai sodu, pirms rīcības ir lētāk vienreiz aprunāties ar juristu.