Kā Latvijā regulē uztura bagātinātājus?

Nošķīrums starp pārtiku un zālēm ir visa regulējuma pamats. Zālēm jāpierāda efektivitāte un drošums klīniskos pētījumos, un tās reģistrē Zāļu valsts aģentūra. Uztura bagātinātājam šāda pienākuma nav: par produkta drošumu un marķējuma pareizību atbild uzņēmējs, kurš to laiž tirgū. Uzraudzība notiek pēc tam, tirgū, un tieši tāpēc patērētājam ir jāzina, ka valsts nav pārbaudījusi katru iepakojumu plauktā.

Vitamīnu un minerālvielu lietojumu, atļautās formas un marķējuma prasības nosaka Eiropas Savienības un Latvijas tiesību akti, kas ir kopīgi visām dalībvalstīm. Praksē tas nozīmē, ka produkts, kas likumīgi tirgots citā dalībvalstī, parasti var tikt tirgots arī Latvijā, bet paziņošanas pienākums Pārtikas un veterinārajam dienestam saglabājas. Maksimāli pieļaujamās devas un aizliegto vielu saraksti tiek mainīti, tāpēc aktuālās prasības jāskatās dienesta publicētajos materiālos.

Vissvarīgākā norma patērētājam attiecas uz norādēm. Uztura bagātinātāja marķējumā un reklāmā ir aizliegts apgalvot, ka produkts ārstē, novērš vai izārstē slimību. Atļautas ir tikai tādas uzturvērtības un veselīguma norādes, kas ir apstiprinātas Eiropas Savienības līmenī un iekļautas kopīgā reģistrā. Tāpat obligāta ir norāde, ka uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, un brīdinājums nepārsniegt ieteicamo dienas devu.

Biežākā patērētāja kļūda ir uzticēties frāzēm, kas izklausās pēc ārstēšanas: atbalsta imunitāti pret vīrusiem, attīra aknas, samazina asinsspiedienu. Ja iepakojumā vai reklāmā redzama šāda norāde kopā ar ārsta tēlu vai pacientu atsauksmēm, tā ir pazīme, ka pārdevējs pārkāpj regulējumu. Otra kļūda ir pirkt nezināmas izcelsmes preparātus ārpus Eiropas Savienības, jo tajos atkārtoti tiek atrastas nedeklarētas zāļu vielas.

Pārbaudes secība pircējam ir vienkārša. Vispirms atrodiet marķējumā ražotāja vai izplatītāja nosaukumu un adresi Eiropas Savienībā. Pēc tam pārbaudiet, vai produkts atrodams Pārtikas un veterinārā dienesta uzturētajā uztura bagātinātāju reģistrā. Tālāk izlasiet sastāvu un salīdziniet devas ar tām, ko jau saņemat no citiem produktiem, jo taukos šķīstošie vitamīni uzkrājas. Par maldinošu reklāmu var ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram, par nedrošu produktu dienestam.

Speciālists ir vajadzīgs biežāk, nekā parasti domā. Ar ārstu vai farmaceitu obligāti jārunā grūtniecēm, bērniem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un visiem, kas lieto recepšu zāles, jo mijiedarbība ir reāla: asinis šķidrinošo zāļu iedarbību maina K vitamīns, bet asinszāli saturoši produkti samazina vairāku zāļu koncentrāciju. Ja uzņēmums pats plāno ievest vai ražot uztura bagātinātājus, marķējuma projekts jāpārbauda juristam vai pārtikas jomas konsultantam pirms iepakojuma drukāšanas.