TJG Online
Advokāti un likums

Kur Latvijā risina nodokļu strīdus ar VID?

Īsā atbilde

Atsevišķas nodokļu tiesas Latvijā nav. Strīdu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu vispirms apstrīd pašā dienestā, un tikai pēc tam to var pārsūdzēt administratīvajā tiesā, kur lietu izskata trīs instancēs.

Vairākās valstīs, arī ASV, pastāv specializēta nodokļu tiesa, kurā vēršas pirms nodokļa samaksas. Latvijā šādas tiesas nav, jo nodokļu administrācijas lēmums ir administratīvais akts, un visus strīdus par iestāžu lēmumiem izskata administratīvās tiesas. Tas nozīmē, ka nodokļu lieta iet pa to pašu ceļu, kā strīds par būvatļauju vai atteiktu pabalstu, tikai ar savu specifiku un parasti ar lielākām summām.

Ceļš sākas ar Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudi. Tā var būt datu atbilstības pārbaude, tematiskā pārbaude vai nodokļu revīzija jeb audits, un tās rezultātā tiek pieņemts lēmums, kurā aprēķināta papildus maksājamā summa, nokavējuma nauda un soda nauda. Lēmumā vienmēr ir norādīta tā apstrīdēšanas kārtība un termiņš, un tieši šī rindkopa ir pirmā, ko vajag izlasīt.

Nākamais solis ir lēmuma apstrīdēšana dienesta iekšienē, iesniedzot iesniegumu ģenerāldirektoram normatīvajos aktos noteiktā termiņā. Šis posms nav formalitāte, ko var izlaist: bez tā tiesa pieteikumu parasti neizskatīs. Iesniegumā jānorāda, ar ko tieši nepiekrītat, un jāpievieno dokumenti, kas to pamato. Daudzi strīdi beidzas jau šeit, ja nodokļu maksātājs iesniedz grāmatvedības dokumentus, kurus pārbaudes laikā nebija uzrādījis.

Ja apstrīdēšanas rezultāts neapmierina, pieteikumu iesniedz Administratīvajā rajona tiesā, tās spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet kasācijas kārtībā lietu izskata Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Katram solim ir savs termiņš un valsts nodeva, un termiņa nokavējums parasti nozīmē, ka lēmums kļūst neapstrīdams neatkarīgi no tā, cik pamatoti ir jūsu iebildumi.

Svarīgs praktisks jautājums ir tas, vai strīda laikā nauda ir jāmaksā. Administratīvā akta darbības apturēšanai apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumā ir savi noteikumi, un nodokļu lietās pastāv izņēmumi un nodrošinājuma prasības, tāpēc šis jautājums vienmēr jānoskaidro konkrētajā lietā, nevis jāpieņem pēc vispārējā principa. Tieši šeit kļūda maksā visdārgāk, jo piedziņa var sākties, kamēr tiesvedība vēl turpinās.

Pirms tiesvedības ir vērts apsvērt mierīgākus risinājumus. Ja nespēja samaksāt ir laika, nevis principa jautājums, var lūgt nokavēto maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīt maksājumu. Atsevišķos gadījumos ar dienestu iespējams noslēgt vienošanos, kas samazina soda naudu, ja nodokļu maksātājs piekrīt aprēķinam un samaksā to noteiktā termiņā. Nosacījumi ir noteikti tiesību aktos, un tie jāpārbauda pirms lēmuma pieņemšanas.

Kā rīkoties, ja saņemts lēmums

Nepalaidiet garām termiņu. Pierakstiet lēmuma saņemšanas datumu, saskaitiet apstrīdēšanas termiņu un sāciet dokumentu sagatavošanu uzreiz. Elektroniskās deklarēšanas sistēmā redzams, kad dokuments uzskatāms par paziņotu, un tas bieži ir agrāk, nekā cilvēks to atver.

Sakārtojiet pierādījumus: līgumus, preču pavadzīmes, bankas izrakstus, sarakstes ar darījuma partneriem. Nodokļu strīdos iznākumu parasti izšķir dokumenti par darījuma ekonomisko būtību, nevis argumenti par normu interpretāciju.

Kad maksāt speciālistam

Ja summa ir liela, ja aprēķins skar darījumu virkni vai ja tiek apgalvots, ka darījumi bijuši fiktīvi, pašam rakstīt iesniegumus ir riskanti. Šādos gadījumos strādā nodokļu konsultants kopā ar zvērinātu advokātu, kurš pārstāv tiesā.

Ja aprēķins ir neliels un skaidrs, piemēram, kļūda deklarācijā, bieži pietiek ar deklarācijas precizējumu un konsultāciju dienesta informatīvajā tālrunī. Neskaidrā situācijā par savu nodokļu režīmu var lūgt arī iestādes uzziņu, kas ir rakstisks skaidrojums par jūsu konkrēto gadījumu.

Ar ko to nejaukt

Administratīvā lieta par nodokļa apmēru un krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir divas dažādas lietas, un otro izskata vispārējās jurisdikcijas tiesa. Tās var noritēt paralēli, un liecības vienā procesā var ietekmēt otru, tāpēc juridiska palīdzība šādā situācijā ir nepieciešama.

Nejauciet arī nokavējuma naudu ar soda naudu. Pirmā ir maksa par kavējumu, kas aug laikā, otrā ir sods par pārkāpumu. Šis raksts apraksta procedūras uzbūvi, nevis ieteikumu konkrētam nodokļu maksātājam.

Avoti