Kā Latvijā un Eiropas Savienībā regulē uztura bagātinātājus?

Tiesiskais pamats ir Eiropas Savienības direktīva par uztura bagātinātājiem, kas pārņemta Latvijas Ministru kabineta noteikumos. Uztura bagātinātājs ir definēts kā pārtikas produkts, kas paredzēts uztura papildināšanai un satur koncentrētas uzturvielas vai citas vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi un ko laiž tirgū dozētā veidā: tabletēs, kapsulās, pulverī, ampulās vai pilienos. Vitamīniem un minerālvielām ir noteikts atļauto formu saraksts, un prasības attiecas arī uz marķējumu, dienas devu un brīdinājumiem.

Atšķirība no zālēm ir principiāla. Zāles pirms nonākšanas tirgū iziet reģistrāciju, kurā izvērtē efektivitāti, drošumu un kvalitāti, un Latvijā par to atbild Zāļu valsts aģentūra. Uztura bagātinātājam šādas iepriekšējas efektivitātes pārbaudes nav: ražotājs vai izplatītājs pats atbild par produkta drošumu un atbilstību prasībām, bet uzraudzības iestāde pārbauda tirgu jau pēc produkta laišanas apgrozībā. Tieši tāpēc no uztura bagātinātāja nevar sagaidīt pierādītu ārstniecisku iedarbību, un apgalvojumi par slimību ārstēšanu uz iepakojuma ir aizliegti.

Norādes par produkta ietekmi uz veselību regulē atsevišķa Eiropas Savienības regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm. Lietot drīkst tikai tās norādes, kuras ir iekļautas atļauto norāžu sarakstā pēc zinātniska novērtējuma, ko veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Tāpēc uz iepakojuma redzamie formulējumi bieži ir dīvaini apaļīgi: tie ir precīzi tik tālu, cik atļauj apstiprinātais teksts. Par reklāmu, kas maldina patērētāju, Latvijā var iestāties atbildība, un šādas lietas izskata Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Pirms pirkuma noder vienkārša pārbaudes secība. Vispirms paskatieties, vai uz iepakojuma ir norāde, ka produkts ir uztura bagātinātājs, un vai marķējums ir latviešu valodā ar ražotāja vai izplatītāja nosaukumu un adresi. Tad salīdziniet aktīvās vielas daudzumu vienā devā ar dienas ieteicamo devu, kas norādīta uz iepakojuma, un neuzskatiet lielāku devu par labāku. Pēc tam pārbaudiet, vai produkts ir Pārtikas un veterinārā dienesta paziņoto produktu reģistrā. Visbeidzot pārlasiet brīdinājumus par grūtniecību, bērnu vecumu un mijiedarbību. Ja produktam solīta iedarbība pret konkrētu slimību, tā jau pati par sevi ir norāde, ka tirgotājs pārkāpj noteikumus.

Patērētājam no tā izriet divi praktiski secinājumi. Pirmkārt, uztura bagātinātājs nav zāļu aizstājējs, un tā lietošana nedrīkst aizkavēt vēršanos pie ārsta. Otrkārt, arī šķietami nekaitīgas vielas var mijiedarboties ar zālēm, piemēram, ar asins šķidrinātājiem, tāpēc, ja lietojat recepšu medikamentus, esat grūtniece vai ārstējaties no hroniskas saslimšanas, par bagātinātāju lietošanu vispirms ir jāaprunājas ar ārstu vai farmaceitu.