Kā notiek trešā pensiju līmeņa uzkrājuma izmaksa?

Trešais pensiju līmenis ir brīvprātīgs uzkrājums individuālā kontā privātajā pensiju fondā. Iemaksas veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, un fonds tās iegulda izvēlētajā pensiju plānā, kura ienesīgums nav garantēts un var būt arī negatīvs. Uzkrātā summa ir dalībnieka personiskais īpašums, tā ir mantojama un nav ieskaitāma fonda mantā, ja fonds beidz darbību.

Izmaksu ierosina pats dalībnieks, iesniedzot pieprasījumu fondam vai bankai, kas to apkalpo, un norādot kontu. Parasti var izvēlēties, vai saņemt visu summu uzreiz, vai izmaksāt to pa daļām, atstājot atlikumu ieguldītu. Ir arī gadījumi, kad naudu var saņemt agrāk, piemēram, ja iestājusies pirmās grupas invaliditāte, kā arī mantinieki saņem uzkrājumu dalībnieka nāves gadījumā.

Nodokļu ziņā jāņem vērā divi virzieni. Par veiktajām iemaksām gada ienākumu deklarācijā var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tikai likumā noteiktajās robežās, kas izteiktas gan procentos no bruto ienākuma, gan absolūtā summā, un šīs robežas mēdz mainīties. Savukārt no izmaksas nodokli ietur likumā noteiktajā kārtībā, tāpēc saņemtā summa būs mazāka par konta atlikumu; aktuālās likmes un ierobežojumus publicē Valsts ieņēmumu dienests.

Pirms iesnieguma iesniegšanas ir vērts izdarīt četras lietas. Pirmkārt, apskatīt konta izrakstu un saprast, cik no atlikuma veido iemaksas un cik ienesīgums. Otrkārt, noskaidrot, vai pensiju plāns piemēro maksu par izmaksu un vai ir noteikts minimālais brīdinājuma termiņš. Treškārt, izrēķināt, kā izmaksa ietekmēs gada ienākumu un nodokli, jo vienā gadā saņemta liela summa var mainīt aprēķinu. Ceturtkārt, izlemt par daļēju izmaksu, ja nauda uzreiz visā apmērā nav vajadzīga.

Trešo līmeni bieži jauc ar otro. Otrais pensiju līmenis ir obligātā valsts fondēto pensiju shēma, kurā uzkrājumu parasti var saņemt tikai kopā ar vecuma pensiju un ne agrāk, savukārt trešais līmenis ir privāts līgums ar elastīgākiem nosacījumiem. Pirmais līmenis ir paaudžu solidaritātē balstīta valsts pensija, kurā personiska konta ar ieguldījumiem nav. Šī atšķirība ir svarīga arī mantošanā: trešā līmeņa uzkrājums pāriet mantiniekiem, bet pirmā līmeņa pensijas kapitāls nav mantojams tādā pašā veidā.

Biežākā kļūda ir izņemt visu uzkrājumu tirgus krituma brīdī tikai tāpēc, ka ir sasniegts plāna vecums. Ja nauda tobrīd nav vajadzīga, uzkrājums var palikt ieguldīts, un neviens par to nesoda. Otra kļūda ir neatjaunot informāciju par labuma guvēju: ja dalībnieks nav norādījis personu, kurai izmaksāt uzkrājumu nāves gadījumā, tas nonāk mantojuma masā un tiek sadalīts vispārējā kārtībā, kas prasa laiku.