Kā reģistrē preču zīmi Latvijā un Eiropas Savienībā?

Par preču zīmi var reģistrēt vārdu, vārdu savienojumu, logotipu, attēlu, arī skaņu vai krāsu kombināciju, ja apzīmējumu var attēlot reģistrā tā, lai ikviens varētu skaidri saprast aizsardzības apjomu. Galvenā prasība ir atšķirtspēja: apzīmējums nedrīkst būt tikai preces apraksts vai nozarē ierasts vispārīgs vārds. Tieši tāpēc apzīmējumu „Maize“ maizes ceptuvei nereģistrēs, bet izdomātu nosaukumu vai oriģinālu grafisku zīmi, visticamāk, reģistrēs. Reģistrācija vienmēr attiecas uz konkrētām preču un pakalpojumu klasēm pēc starptautiskās Nicas klasifikācijas, tāpēc viena un tā pati zīme var likumīgi pastāvēt dažādās nozarēs.

Process ir līdzīgs abos līmeņos. Vispirms veic pieejamības pārbaudi, meklējot līdzīgas agrākas zīmes reģistros; pēc tam iesniedz pieteikumu, norādot zīmi, īpašnieku un klases, un samaksā valsts nodevu, kuras apmērs ir atkarīgs no klašu skaita. Iestāde pārbauda absolūtos atteikuma pamatus, publicē pieteikumu, un tad sākas iebilduma periods, kurā agrāku tiesību īpašnieki var celt iebildumus. Ja iebildumu nav vai tie ir noraidīti, zīmi reģistrē. Aizsardzības termiņš ir desmit gadi no pieteikuma datuma, un to var atjaunot neierobežoti ilgi, ik reizi samaksājot nodevu. Aktuālos nodevu apmērus publicē Patentu valde un EUIPO.

Pieteikumu Patentu valdei var iesniegt gan papīra formā, gan elektroniski, un tajā precīzi jāapraksta pati zīme: vārdiskai zīmei pietiek ar teksta atveidojumu, grafiskai nepieciešams attēls atbilstošā formātā. Pieteicējam jānorāda saziņas adrese, uz kuru iestāde sūtīs paziņojumus, jo nokavēts atbildes termiņš uz ekspertīzes vēstuli var maksāt visu pieteikumu. Ja pieteicējs dzīvo vai ir reģistrēts ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, pārstāvja piesaiste parasti ir obligāta. Visa lietvedība norit rakstveidā, tāpēc katrs saņemtais dokuments ir jāsaglabā līdz pat reģistrācijas apliecības saņemšanai.

Svarīgs ir teritorijas princips. Latvijas nacionālā reģistrācija dod tiesības tikai Latvijā; Eiropas Savienības preču zīme aptver visas dalībvalstis, bet vienlaikus tā ir arī ievainojamāka, jo pietiek ar agrākām tiesībām vienā dalībvalstī, lai celtu iebildumus pret pieteikumu. Ja darbība plānota ārpus Eiropas Savienības, izmanto starptautisko reģistrāciju ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas starpniecību, norādot valstis, kurās aizsardzība nepieciešama. Domēna vārda reģistrācija, firmas ierakstīšana Uzņēmumu reģistrā un kontu izveide sociālajos tīklos preču zīmes tiesības nedod, un tā ir viena no biežākajām uzņēmēju kļūdām.

Reģistrācija uzliek arī pienākumus. Zīme ir faktiski jāizmanto tajās precēs un pakalpojumos, kuriem tā reģistrēta; ja zīme piecus gadus pēc kārtas nav izmantota, to var atcelt. Īpašniekam pašam jāseko tirgum un jāceļ iebildumi pret līdzīgām vēlākām zīmēm, jo iestādes to viņa vietā nedara. Strīdus par Latvijā reģistrētām zīmēm izskata Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome un tiesa, bet muitas iestādes pēc īpašnieka pieteikuma var aizturēt viltotas preces uz robežas. Sarežģītākos gadījumos ir vērts piesaistīt profesionālu pārstāvi rūpnieciskā īpašuma lietās vai zvērinātu advokātu.