TJG Online
Vēsture un valdība

Kā Saeima pieņem valsts budžeta likumu?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Valsts budžeta likums ir Saeimas ik gadu pieņemts likums, kas apstiprina visus valsts ieņēmumus un izdevumus nākamajam saimnieciskajam gadam. Pienākums to lemt pirms gada sākuma izriet no Satversmes 66. panta, bet sagatavošanas un izpildes kārtību nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību.

Praktiskā gaita ir šāda. Pavasarī un vasarā Finanšu ministrija apkopo ministriju bāzes izdevumus un jaunās politikas iniciatīvas, balstoties uz pašas sagatavotajām makroekonomiskajām prognozēm. Ministru kabinets izšķiras par prioritātēm, apstiprina likumprojektu un rudenī iesniedz to Saeimai. Saeimā budžeta likumprojektam ir sava, no parastajiem likumprojektiem atšķirīga izskatīšanas kārtība ar stingriem priekšlikumu iesniegšanas termiņiem, un atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Līdz gada beigām likumam jābūt izsludinātam, lai no 1. janvāra iestādes varētu tērēt naudu.

Gada budžets nekad nenāk viens. Līdzās tam pieņem vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kas nosaka izdevumu griestus trim gadiem, un virkni tā saukto budžeta pavadošo likumprojektu, ar kuriem groza nodokļu un pabalstu regulējumu. Tieši pavadošie likumprojekti visbiežāk skar cilvēku maku: tajos mainās akcīzes likmes, neapliekamais minimums, sociālo iemaksu nosacījumi vai atsevišķu pabalstu apmēri.

Virs visa stāv fiskālie noteikumi. Fiskālās disciplīnas likums ierobežo, cik lielu strukturālo deficītu valdība drīkst plānot, un neatkarīgā Fiskālās disciplīnas padome publiski vērtē, vai budžets tos ievēro. Paralēli Latvija kā eirozonas dalībvalsts iesniedz Eiropas Komisijai vidēja termiņa plānošanas dokumentus Eiropas semestra ietvaros, un deficītu un parādu pēc vienotas metodikas rēķina Eurostat. Tāpēc valdības apgalvojums, ka budžets ir „sabalansēts", un Eurostat aprēķinātais deficīts var atšķirties: tās ir divas dažādas uzskaites.

Kas patiesībā izšķir budžeta iznākumu

Ne debates par atsevišķām programmām, bet ieņēmumu prognoze. Ja Finanšu ministrija prognozē straujāku algu fonda pieaugumu, budžetā „parādās" nauda jaunām iniciatīvām, nemainot nevienu nodokļa likmi. Ja prognoze nepiepildās, gada vidū nākas gatavot grozījumus budžeta likumā, kas ir tikpat pilnvērtīgs likums un iet cauri tai pašai Saeimas procedūrai.

Otrs izšķirošais faktors ir bāzes izdevumu inerce. Lielākā daļa budžeta ir iepriekš uzņemtas saistības: pensijas, atalgojums, līdzfinansējums ES fondu projektiem, aizņēmumu apkalpošana. Politiskā cīņa notiek par salīdzinoši nelielu brīvo daļu, un tieši tāpēc ziņās skanošās summas bieži šķiet nesamērīgi mazas pret kopējo budžeta apjomu.

Tipiskā kļūda

Cilvēki un pat grāmatveži plāno nākamo gadu pēc ziņām par to, kas „apstiprināts budžetā". Budžeta likums pats par sevi nemaina nevienu nodokļa likmi. Likmi maina attiecīgā nodokļa likuma grozījumi, kas var tikt atbalstīti citā redakcijā, atlikti vai atsaukti pēdējā lasījumā. Cena ir reāla: nepareizi ieturēts nodoklis nozīmē precizētas deklarācijas un kavējuma naudu.

Pareizā rīcība ir vienkārša: decembra beigās jāpārbauda konkrētā nodokļa likuma spēkā esošā redakcija portālā likumi.lv, nevis jāpaļaujas uz preses relīzi.

Ar ko to jauc

Ar pašvaldības budžetu. Pašvaldība savu budžetu pieņem pati ar saistošajiem noteikumiem, un tajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, dotācijas un aizņēmumi no Valsts kases veido pavisam citu ainu. Tests ir vienkāršs: ja dokumentu pieņēmusi dome, tas nav valsts budžets.

Ar Eiropas Savienības fondu naudu. ES fondu līdzekļi plūst valsts budžetā, bet to apjomu nosaka daudzgadu plānošanas dokumenti, nevis gada budžeta likums, tāpēc projektu finansējums neizzūd tikai tāpēc, ka mainās viena gada budžets.

Ar to, ka budžets nav pieņemts laikā. Ja likumu neizdodas izsludināt līdz gada sākumam, piemēram, tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām, valsts nepārstāj darboties: Likums par budžetu un finanšu vadību pieļauj izdevumus pagaidu kārtībā iepriekšējā gada apmēros. Jaunas iniciatīvas šādā periodā tomēr stāv uz vietas.

Kur skatīties aktuālos skaitļus

Spēkā esošā budžeta likuma teksts un pielikumi ir likumi.lv. Skaidrojošie materiāli, fiskālie rādītāji un budžeta projekta paskaidrojumi ir Finanšu ministrijas vietnē. Faktisko izpildi mēneša griezumā publicē Valsts kase. Neatkarīgu vērtējumu par to, vai plāns ir reālistisks, sniedz Fiskālās disciplīnas padome.

Konkrēti skaitļi jāskatās katram gadam atsevišķi: budžeta apjoms, deficīts un izdevumu griesti mainās ik gadu, un pārpublicēti vecu gadu dati ir biežākais maldu avots.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti