TJG Online
Vēsture un valdība

Kā Saeima pieņem likumus un lēmumus?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Saeimā likumprojektu parasti izskata trijos lasījumos, bet steidzamības gadījumā divos, un lēmumus pieņem ar klātesošo deputātu balsu vairākumu. Daudzus procesuālus jautājumus izlemj bez balsošanas, ja neviens deputāts neiebilst, un šo kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis.

Saeimu veido simts deputāti, kurus ievēlē uz četriem gadiem. Darbu organizē Saeimas Prezidijs, bet saturiskais darbs notiek komisijās, kurās likumprojektus sagatavo izskatīšanai plenārsēdē. Likumprojektu var iesniegt Ministru kabinets, Saeimas komisija, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī Valsts prezidents; atsevišķā kārtībā likumprojektu var ierosināt arī noteikta daļa vēlētāju. Iesniegtos projektus Prezidijs nodod attiecīgajai komisijai, kas kļūst par atbildīgo komisiju.

Pirmajā lasījumā Saeima lemj par projekta konceptuālu atbalstu, otrajā izskata priekšlikumus pa pantiem, trešajā pieņem galīgo redakciju. Ja projekts atzīts par steidzamu, lasījumu ir divi. Priekšlikumus iesniegšanai ir noteikts termiņš, un tos apkopo atbildīgā komisija tabulas veidā, norādot, kuri atbalstīti. Tieši otrais lasījums praksē ir posms, kurā teksts mainās visvairāk, tāpēc interešu pārstāvjiem un nozaru organizācijām tas ir svarīgākais brīdis.

Balsošana plenārsēdē parasti ir atklāta, un balsojumi ir publiski pieejami. Amatpersonu ievēlēšanā atsevišķos gadījumos paredzēta aizklāta balsošana. Lēmumu pieņem ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, ievērojot prasību, ka sēdē jāpiedalās noteiktam deputātu skaitam. Atsevišķiem jautājumiem, piemēram, Satversmes grozījumiem, ir stingrākas prasības gan balsu skaitam, gan lasījumu skaitam, un daļa Satversmes normu grozāma tikai ar tautas nobalsošanu.

Jautājumu izlemšana bez balsošanas Saeimā pastāv, bet tā nav tas pats, kas ASV Kongresa vienprātīgās piekrišanas prakse. Latvijā runa ir par procesuāliem jautājumiem, piemēram, darba kārtības maiņu vai debašu organizāciju, ko sēdes vadītājs var izlemt, ja neviens deputāts neiebilst. Likuma pieņemšana šādā veidā nenotiek: par likumprojektu katrā lasījumā ir jābalso. Tāpēc ASV modeļa aprakstu nevar pārnest uz Latvijas parlamenta darbu.

Pēc pieņemšanas likums nonāk pie Valsts prezidenta. Viņš to izsludina noteiktā termiņā, taču var arī prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, kā arī apturēt likuma publicēšanu uz noteiktu laiku, kas paver iespēju daļai deputātu vai vēlētājiem panākt tautas nobalsošanu. Izsludināšana notiek oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, un tikai pēc tam likums stājas spēkā tajā noteiktajā kārtībā.

Iedzīvotājam šī procedūra nav tikai teorija. Ja gatavojaties darbībai, kas atkarīga no jauna regulējuma, sekot līdzi vajag nevis ziņām par pirmo lasījumu, bet gan galīgajai redakcijai un spēkā stāšanās datumam, jo starp tiem teksts bieži mainās. Pārejas noteikumi var paredzēt atšķirīgus termiņus dažādām normām, un tieši tur slēpjas visbiežākie pārpratumi.

Kā sekot līdzi un iesaistīties

Saeimas mājaslapā pieejami likumprojekti, komisiju sēžu darba kārtības un balsojumu rezultāti, bet valdības sagatavotie projekti pirms iesniegšanas parlamentā redzami tiesību aktu projektu portālā. Sabiedrisko apspriešanu posmā viedokli var iesniegt ikviens, un tas ir efektīvāks brīdis nekā protests pēc likuma pieņemšanas.

Komisiju sēdes parasti ir atklātas, un nozaru organizācijas tajās var izteikties. Ja jautājums skar uzņēmējdarbību, praksē lietderīgi ir vērsties pie nozares asociācijas, kurai jau ir iedibināta sadarbība ar komisiju.

Ar ko to nejaukt

Saeima pieņem likumus, bet daudzas detaļas nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz likuma pamata. Ja meklējat konkrētu skaitli, termiņu vai veidlapu, tas visbiežāk atrodams tieši noteikumos, nevis pašā likumā.

Pašvaldības savukārt pieņem saistošos noteikumus, kas ir spēkā tikai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Tāpēc atbilde uz jautājumu par, piemēram, nodevām vai pabalstiem, var atšķirties atkarībā no novada, un tā jāmeklē pašvaldības dokumentos.

Ko darīt, ja vēlaties ierosināt izmaiņas

Vienkāršākais ceļš ir kolektīvais iesniegums Saeimai. Ja par iniciatīvu savākts likumā noteiktais parakstu skaits, Saeimai tā ir jāizskata; parakstus var vākt gan papīra formā, gan elektroniskajās platformās. Tas nav likumprojekts, bet ierosinājums, un Saeima to var noraidīt.

Otrs ceļš ir iesaistīties agrāk, kad projektu gatavo ministrija. Atzinumus par tiesību aktu projektiem var sniegt jebkurš, un valdības sēžu dokumenti ir publiski. Ja mērķis ir grozīt Satversmi vai atcelt jau pieņemtu likumu, kārtība ir sarežģītāka un iesaistīta arī Centrālā vēlēšanu komisija.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti