Kā Saeima ievēlē Valsts prezidentu?

Prasību kandidātam ir maz un tās ir Satversmē: pilntiesīgs Latvijas pilsonis, vismaz četrdesmit gadus vecs, bez citas valsts pilsonības. Pilsonības iegūšanas veids nozīmes nav, tāpēc naturalizācijas kārtībā iegūta pilsonība kandidatūru neaizliedz. Tas ir būtiski atšķirīgi no ASV konstitūcijas, kas prasa būt pilsonim kopš dzimšanas, un amerikāņu tekstos aprakstītās prasības uz Latviju neattiecas nekādā veidā.

Procedūra sākas ar kandidāta pieteikšanu: to dara deputātu grupa, un pieteikumu iesniedz noteiktā termiņā pirms vēlēšanu sēdes, kārtību paredz Saeimas kārtības rullis. Pieteikšana ir vairāk nekā formalitāte, jo tieši tā parāda, cik plašs ir kandidāta atbalsts, un praksē vairums lēmuma tiek pieņemts sarunās starp frakcijām pirms sēdes, nevis sēdes laikā.

Ievēlēšanai vajadzīgs absolūtais vairākums, tas ir, ne mazāk kā 51 balss no visiem simt deputātiem. Šis skaitlis netiek rēķināts no klātesošajiem, tāpēc prombūtne un atturēšanās praktiski darbojas pret kandidātu tāpat kā balsojums pret. Tieši te sabrūk lielākā daļa kandidatūru, kas publiskajā telpā izskatījās spēcīgas. Ja neviens vajadzīgo balsu skaitu nesavāc, notiek nākamā balsošanas kārta, un starp kārtām var tikt pieteikti jauni kandidāti.

Atklātā balsošana ir samērā jauna kārtība un tā mainīja procesa dabu. Kamēr balsošana bija aizklāta, deputāts varēja balsot pretēji frakcijas vienošanās, un rezultāts mēdza būt negaidīts; tagad katra deputāta balsojums ir publiski redzams, un vienošanās pirms sēdes tur daudz labāk. Tas, kas paliek nemainīgs, ir vienkārša matemātika: prezidentu ievēlē tā pati koalīcija, kas veido valdību, tāpēc prezidenta vēlēšanas praktiski ir koalīcijas iekšējais jautājums.

Ievēlētais stājas amatā, Saeimas sēdē dodot svinīgo solījumu. No šā brīža amats nav savienojams ar citu amatu, tāpēc ievēlētam deputātam izbeidzas deputāta pilnvaras. Pilnvaru termiņš ir četri gadi, un vienu personu var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ja prezidents atkāpjas, mirst vai izbrauc no valsts, viņa pienākumus uz laiku pilda Saeimas priekšsēdētājs, un Latvijā tas ir noticis arī praksē.

Visbiežākais pārpratums ir gaidīt prezidenta vēlēšanas savā vēlēšanu iecirknī. Latvijā tauta tieši ievēlē Saeimu, Eiropas Parlamenta deputātus un pašvaldību domes, bet ne Valsts prezidentu; ideja par tiešām prezidenta vēlēšanām politikā tiek periodiski apspriesta, taču tam būtu vajadzīgi Satversmes grozījumi. Otrs pārpratums ir prezidenta pilnvaru pārvērtēšana: Latvija ir parlamentāra republika, valdību vada Ministru prezidents, un tieši valdība atbild Saeimas priekšā.