Kā saņemt veselības aprūpi par mazāku maksu?

Latvijas sistēmas pamatā ir ģimenes ārsts. Viņš ārstē lielāko daļu saslimšanu, izraksta receptes, veic profilaktiskās pārbaudes un, ja nepieciešams, izsniedz nosūtījumu pie speciālista vai uz izmeklējumu. Bez nosūtījuma valsts apmaksātu speciālista konsultāciju var saņemt tikai noteiktās specialitātēs, un pārējos gadījumos vizīte jāapmaksā pilnā apmērā. Tāpēc pareizā secība parasti ir arī lētākā: vispirms ģimenes ārsts, tad nosūtījums, tad pieraksts.

Valsts apmaksātā aprūpē pacients maksā pacienta iemaksu par ambulatoro apmeklējumu, izmeklējumu vai ārstēšanos slimnīcā. No pacienta iemaksas ir atbrīvotas vairākas iedzīvotāju grupas, tostarp bērni, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, trūcīgās personas un vairākas citas kategorijas. Pastāv arī noteikts gada ierobežojums kopējai pacienta iemaksu summai, pēc kura sasniegšanas turpmākās iemaksas gada laikā nav jāveic. Aktuālie apmēri, atbrīvojumu saraksts un ierobežojums ir publicēti Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē.

Atbrīvojums pats no sevis nedarbojas: ārstniecības iestādei tas ir jāpierāda ar dokumentu. Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu piešķir pašvaldības sociālais dienests, un tieši šī izziņa ir jāuzrāda reģistratūrā. Ja iemaksas jau samaksātas un gada laikā sasniegts noteiktais ierobežojums, par to jāinteresējas pašam, saglabājot visus čekus, jo automātiski tas parasti neatspoguļojas.

Zāļu izmaksas var samazināt vairākos veidos. Valsts kompensē zāles noteiktu diagnožu gadījumā, un kompensācijas apmērs ir atkarīgs no slimības un konkrētā medikamenta. Aptiekā ir tiesības saņemt lētāko pieejamo zāļu ekvivalentu ar to pašu aktīvo vielu, un farmaceitam par šo iespēju ir jāinformē pacients. Zāļu cenas dažādās aptiekās var salīdzināt Nacionālā veselības dienesta uzturētajā zāļu cenu salīdzināšanas rīkā.

Daļu samaksāto izdevumu var atgūt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Attaisnotajos izdevumos var iekļaut maksu par ārstniecības pakalpojumiem un zobārstniecību sev un ģimenes locekļiem, ja ir saglabāti attaisnojuma dokumenti ar pakalpojuma saņēmēja vārdu un personas kodu. Atgūstamā summa un ierobežojumi ir noteikti normatīvajos aktos, tāpēc aktuālie nosacījumi jāpārbauda dienesta materiālos. Biežākā kļūda ir pieprasīt čeku bez personas koda: tāds dokuments deklarācijā neder.