TJG Online
Finanses un investīcijas

Kā veidot pensijas uzkrājumu laulātajam, kurš nestrādā?

Īsā atbilde

Amerikas Savienotajās Valstīs pazīstamajam laulātā pensijas kontam Latvijā tiešas atbilsmes nav, taču uzkrājumu laulātajam bez ienākumiem var veidot privātajā pensiju fondā jeb pensiju trešajā līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Būtiskākā atšķirība ir nodokļu pusē: iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par iemaksām var saņemt tikai tas cilvēks, kuram pašam ir ar algas nodokli apliekami ienākumi.

Latvijas pensiju sistēmai ir trīs līmeņi, un divos no tiem nauda ieplūst tikai no sociālajām iemaksām. Pirmais līmenis darbojas uz paaudžu solidaritātes pamata, bet otrais līmenis ir fondētā daļa, kurā novirza daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tāpēc cilvēks, kurš ilgstoši nestrādā algotu darbu, šajos divos līmeņos uzkrājumu praktiski nepapildina. Vienīgā daļa, kurā naudu var ielikt brīvprātīgi un pēc saviem ieskatiem, ir trešais līmenis.

Praktiski tas notiek šādi: laulātais, kuram ienākumu nav, kļūst par pensiju plāna dalībnieku un atver individuālu kontu izvēlētajā pensiju plānā. Uzkrājums ir viņa personīgais īpašums, tas ir mantojams un nav atkarīgs no laulības pastāvēšanas nākotnē. To, kurš drīkst veikt iemaksas dalībnieka kontā, nosaka konkrētā pensiju plāna noteikumi: parasti tas ir pats dalībnieks vai viņa darba devējs, tāpēc pāri bieži vienojas, ka vajadzīgo summu vienkārši pārskaita otra laulātā kontā un iemaksu formāli veic viņš pats.

Nodokļu atvieglojums darbojas pēc attaisnoto izdevumu principa: iemaksas privātajā pensiju fondā un dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu var norādīt gada ienākumu deklarācijā un saņemt daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atpakaļ. Ierobežojums ir divkāršs, proti, gan procentos no gada bruto darba ienākumiem, gan absolūtā summā; aktuālos apmērus publicē Valsts ieņēmumu dienests. Cilvēkam bez apliekamiem ienākumiem atmaksas nav, tāpēc ģimenei bieži vien ir izdevīgāk vispirms līdz limitam papildināt strādājošā laulātā plānu un tikai pārpalikumu novirzīt otra kontā.

Uzkrājumu nevajadzētu jaukt ar pensijas tiesību veidošanu. Bērna kopšanas laikā valsts noteiktos gadījumos veic sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai par pabalsta saņēmēju, tāpēc šis periods pirmajā līmenī pilnībā nepazūd; konkrētos nosacījumus skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Trešā līmeņa uzkrājums turpretī ir ieguldījums ar tirgus risku: tā vērtība svārstās, un izvēlētā plāna ieguldījumu stratēģija, kas mēdz būt konservatīva, sabalansēta vai aktīva, jāsaskaņo ar laiku, kas atlicis līdz naudas izmantošanai.

Pirms pirmās iemaksas noder skaidrība par to, kad naudu varēs izņemt. Trešā līmeņa uzkrājumu parasti var sākt saņemt no likumā noteiktā vecuma, kas ir agrāks par valsts pensijas vecumu, un konkrēto kārtību nosaka Privāto pensiju fondu likums un paša pensiju plāna noteikumi. Tas nozīmē, ka trešais līmenis nav domāts īstermiņa mērķiem: naudai, kas var būt vajadzīga pēc gada vai diviem, piemērotāks ir krājkonts. Regularitāte ir svarīgāka par summas lielumu, jo neliela ikmēneša iemaksa ilgā periodā strādā labāk nekā neregulāri lieli pārskaitījumi.

Ko vēl var izmantot ģimene

Bez pensiju plāna pastāv arī dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu, kurai nodokļa atmaksa pienākas tikai tad, ja līgums noslēgts uz likumā noteikto minimālo termiņu. Vienkāršākas alternatīvas ir krājkonts, ieguldījumu konts vai regulāra ieguldīšana fondos: tur nodokļa atvieglojuma nav, bet nauda ir pieejama jebkurā brīdī.

Atsevišķos gadījumos likums pieļauj arī nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu laulāto, kurš nestrādā. Nosacījumi ir šauri un laika gaitā mainās, tāpēc tie jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienestā vai pie grāmatveža, nevis jāpieņem pēc dzirdētā. Tāpat ir vērts pārbaudīt, vai ģimenei pienākas citi atvieglojumi, piemēram, par apgādībā esošiem bērniem.

Ko pārbaudīt pirms plāna izvēles

Salīdziniet pārvaldīšanas komisiju, ieguldījumu politiku un vēsturisko rezultātu vismaz piecu gadu periodā, atceroties, ka vēsturiskā atdeve nākotni negarantē. Komisijas atšķirība, kas šķiet niecīga, divdesmit gadu periodā apēd ievērojamu daļu uzkrājuma, tāpēc tā ir pirmā lieta, ko salīdzināt. Pensiju plānu var mainīt un uzkrājumu pārnest uz citu fondu, tāpēc pirmā izvēle nav mūžīga.

Jāpārbauda arī tas, kas notiek ar uzkrājumu dalībnieka nāves gadījumā, un jāsakārto mantošanas jautājumi, jo tieši šeit ģimenes visbiežāk saskaras ar pārsteigumiem. Ja summas ir lielas vai ģimenei ir uzņēmums, kopējo risinājumu, tas ir, kurš laulātais iemaksā, kā sadalās nodokļu atmaksa un kas notiek šķiršanās gadījumā, ir vērts pārrunāt ar nodokļu konsultantu. Šis raksts skaidro sistēmas uzbūvi un nav individuāls ieteikums.

Avoti