Izlīgumi un spriedumi ir divi iespējamie juridiska strīda iznākumi. Visvienkāršākajā līmenī gan izlīgumi, gan spriedumi ir paredzēti, lai strīdā pareizi pasludinātu taisnīgumu, taču, lai gan spriedumu pieņem zvērināto tiesa, izlīgums ir savstarpēja vienošanās starp prasītāju un atbildētāju. Ir svarīgi atzīmēt, ka lielākajā daļā reģionu izlīguma noteikumi tiesai ir jāpieņem kā taisnīgi, lai tas būtu likumīgs tiesas lietas iznākums.
Spriedums cēlies no sengrieķu termina, kas nozīmē “pateikt patiesību”. Tiesas procesā zvērināto tiesai ir uzdots noklausīties lietas faktus un pēc tam pieņemt tiesai labāko iespējamo lēmumu. Dažos gadījumos prasītājs vai atbildētājs, kas nav apmierināts ar spriedumu, var pārsūdzēt lēmumu, ko pēc tam var iesniegt augstāka līmeņa tiesā citai lietas izskatīšanai. Zvērināto tiesas spriedumus bieži izmanto krimināllietās, taču tos var izmantot arī civillietās. Krimināllietā spriedumā pirmām kārtām ir runa par tiesājamā vainu vai nevainīgumu, savukārt civillietā spriedumā var iekļaut arī atlīdzināmo naudas atlīdzības apmēru.
Izlīgumi civilprocesos ir līdzīgi strīdu izlīgumam kriminālprocesos; tie parasti ir mēģinājums izvairīties no ilgstošas tiesas procesa stresa un izdevumiem, panākot savstarpēji saskaņotu lēmumu. Izlīgumu var noslēgt juristi vai dažos gadījumos pašas puses. Kad izlīgums ir panākts, lielākajā daļā jurisdikciju ir nepieciešams informēt tiesnesi un uzrādīt abu pušu parakstītu vienošanos. Dažos reģionos tiesnesis var brīvi grozīt vai atteikties pieņemt izlīgumu, kas viņam šķiet netaisnīgs.
Atšķirība starp izlīgumiem un spriedumiem galvenokārt ir lēmējpuses ziņā. Cilvēki, kas nespēj panākt savstarpēju vienošanos, parasti pieturas pie tiesas, līdz tiek pieņemts spriedums. Ir svarīgi atzīmēt, ka jo ilgāk process ilgst, jo vairāk naudas parasti zaudē abas puses, maksājot advokātiem vai zaudējot darbu. Bieži vien dažas no lielākajām atšķirībām starp izlīgumiem un spriedumiem ir nauda un laiks, kas tērēts galīgā lēmuma pieņemšanai.
Situācijā, kad izlīgumu nevar panākt, jo viena puse vienkārši atsakās izskatīt savstarpēju vienošanos, spriedums var radīt lielākus sodus. Dažas žūrijas piespiedīs zaudētājai pusei samaksāt uzvarētāja juridiskās nodevas, ja ir skaidrs, ka tika piedāvāti godīgi izlīgumi un tie tika noraidīti. Situācijās, kad tiek piedāvāts izlīgums, bieži tiek uzskatīts par saprātīgu konsultēties ar advokātu, lai noteiktu, vai piedāvājums ir godīgs un vai tas ir jāpieņem. Izlīgumi un spriedumi var būt izdevīgi atkarībā no lietas apstākļiem un piemērojamiem tiesību aktiem, tāpēc laba lēmuma pieņemšanai bieži vien ir ļoti svarīgi meklēt ekspertu padomu.