TJG Online
Advokāti un likums

Kāda ir atšķirība starp zādzību un ielaušanos?

Īsā atbilde

Latvijas krimināltiesībās zādzība ir svešas kustamas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana, savukārt ielaušanās nav patstāvīgs noziedzīgs nodarījums, bet zādzības kvalificējošs apstāklis: tā pastiprina atbildību, ja manta nolaupīta, prettiesiski iekļūstot dzīvoklī, telpā, glabātavā vai transportlīdzeklī.

Zādzības sastāvu veido vairākas pazīmes, kuras jākonstatē kopā. Manta ir sveša, tātad pieder citai personai; tā ir kustama, tātad pārvietojama; nolaupīšana notiek pret īpašnieka gribu; un vainīgais rīkojas ar tiešu nodomu mantu piesavināties. Noziegums uzskatāms par pabeigtu brīdī, kad nolaupītājs ir ieguvis reālu iespēju ar svešo mantu rīkoties pēc saviem ieskatiem, nevis jau tad, kad viņš to paņēmis rokās. Tieši tāpēc veikalā aizturēta persona, kura preci vēl nav iznesusi no tirdzniecības zāles, parasti atbild par mēģinājumu.

Ielaušanās Latvijas likumā parādās nevis kā atsevišķs nodarījums, bet kā apstāklis, kas zādzību padara bīstamāku. Likumdevēja doma ir vienkārša: nolaupīšana, kuras dēļ tiek pārvarēta slēgta durvju, logu vai žoga radīta barjera, apdraud ne tikai mantu, bet arī cilvēka mājokļa neaizskaramību un drošības sajūtu.

Angliski runājošajās valstīs situācija ir citāda. Tur burglary vēsturiski ir patstāvīgs noziegums, kura izdarīšanai pietiek ar prettiesisku iekļūšanu ēkā ar nodomu tajā izdarīt noziedzīgu nodarījumu, pat ja galu galā nekas netiek paņemts. Šī konstrukcija ir galvenais iemesls, kāpēc ārzemju ziņu tulkojumos abi jēdzieni tiek sajaukti, un tāpēc filmās dzirdētais nav izmantojams, runājot par Latvijas likumu.

Zādzību mēdz jaukt arī ar citiem mantiskiem nodarījumiem. Ja nolaupīšanas laikā tiek lietota vardarbība vai draudi ar tūlītēju vardarbību, runa ir par laupīšanu, nevis zādzību. Ja mantu nodod brīvprātīgi, bet maldu iespaidā, tā ir krāpšana. Ja manta jau likumīgi atradusies vainīgā pārziņā un viņš to patur sev, to sauc par piesavināšanos. Savukārt situācijā, kad kāds ielaužas telpās un tikai sabojā durvis vai iekārtu, neko nepaņemot, izvērtē mantas bojāšanu vai patvaļību.

Praksē atšķirība ir labi redzama divos līdzīgos piemēros. Ja no nenoslēgtas dārza mājiņas pagalmā pazūd velosipēds, tā ir zādzība bez kvalificējošā apstākļa. Ja turpat blakus kāds izsit pagraba logu, iekāpj iekšā un iznes tādu pašu velosipēdu, nodarījumu vērtēs stingrāk, jo klāt nāk iekļūšana glabātavā.

Apdrošināšanā šo pašu nošķīrumu izmanto polišu noteikumos: risks „zādzība ar ielaušanos“ parasti ir apdrošināts tikai tad, ja saglabājas pēdas par piekļuves šķēršļa pārvarēšanu. Tāpēc pēc notikuma neko nedrīkst aizvākt vai sakopt, iekams vietu apskatījusi policija un apdrošinātāja pārstāvis. Praktiskā secība ir šāda: nekavējoties zvaniet policijai, nepieskarieties bojātajām durvīm vai logam, nofotografējiet visu, kā tas ir, sastādiet pazudušo mantu sarakstu ar aptuvenu vērtību un tikai pēc tam ziņojiet apdrošinātājam līgumā noteiktajā termiņā.

Kā notikumu vērtē izmeklēšanā

Par zādzību ziņo Valsts policijai, zvanot uz 112 vai iesniedzot rakstveida iesniegumu. Kriminālprocesu uzsāk policija, un tieši izmeklētājs, nevis cietušais, izlemj, pēc kura panta nodarījums kvalificējams. Cietušajam ir tiesības pieteikt kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, un šo pieteikumu ir vērts iesniegt savlaicīgi.

Kvalifikācija procesa gaitā var mainīties, jo sākotnējā versija balstās uz nepilnīgiem datiem. Ja nolaupītās mantas vērtība ir neliela, atbildības apjoms atšķiras no gadījuma, kad zaudējums ir ievērojams, tāpēc mantas novērtējumam ir liela nozīme. Konkrētie panti un robežvērtības ir atrodami Krimināllikuma tekstā vietnē likumi.lv.

Ko sagatavot iesniegumam

Vislabāk palīdz iepriekš sagatavota informācija: pirkuma čeki vai konta izraksti, sērijas numuri elektronikai un velosipēdiem, fotoattēli un aptuvenā iegādes cena. Bez šiem datiem gan izmeklēšana, gan apdrošināšanas atlīdzība kļūst daudz grūtāka.

Vērtīgākajām lietām sērijas numurus ir vērts pierakstīt jau iegādes brīdī un glabāt atsevišķi no pašām lietām. Tas ir vienkāršs solis, kas atrastas mantas gadījumā ļauj pierādīt, ka tā tiešām ir jūsu.

Kad vajadzīgs advokāts

Cietušajam advokāts parasti nav obligāts, taču noder, ja zaudējums ir liels vai ja vienlaikus notiek strīds ar apdrošinātāju. Personai, pret kuru uzsākts process, aizstāvis ir vajadzīgs uzreiz, jo tieši pirmajās liecībās tiek pieļautas kļūdas, kuras vēlāk labot ir grūti.

Ja advokāta apmaksa nav pa spēkam, var pieteikties valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai, par kuras piešķiršanas nosacījumiem informē Juridiskās palīdzības administrācija. Šis raksts skaidro jēdzienu atšķirības un nav juridiska konsultācija konkrētā lietā.

Avoti