Kalcijs ir vitāli svarīga uzturviela, un nepietiekams kalcija daudzums organismā radīs negatīvu ietekmi uz veselību. Piemēram, skeletam ir nepieciešams vienmērīgs olbaltumvielu, kalcija un citu uzturvielu daudzums, lai tas būtu stiprs un veselīgs, lai tas varētu atbalstīt ķermeni, aizsargāt iekšējos orgānus un nodrošināt enkura punktus muskuļiem. Šī uzturviela veido lielāko daļu skeleta struktūras; bez pietiekamas kalcija uzņemšanas kauli kļūst vāji un trausli. Tomēr kalcija loma organismā ir sarežģītāka nekā tikai stipru kaulu un zobu nodrošināšana. Tas ir arī atbildīgs par nervu impulsu pārraidi, asins recēšanu un muskuļu kontrakciju.
Viena no kalcija funkcijām organismā ir kā elektrolīts nervu impulsu pārraidei. Ja kalcijs nenodrošina brīvos elektronus, neiroķīmiskiem impulsiem, ko izmanto nervu sistēma, nebūtu iespējams efektīvi pārvietoties. Citi elektrolīti organismā ir nātrijs, kālijs, hlors un magnijs. Šie elementi ir metāli, kas viegli vada elektriskos signālus, jo to valences apvalkos ir daudz brīvo elektronu. Kalcijs pastāv plazmā, šķidrā šķīdumā, kurā tiek suspendētas šūnas, un šūnu iekšienē, nodrošinot līdzsvarotu ķīmisko vielu pārnešanas ceļu.
Asins recēšana ir vēl viena svarīga kalcija loma organismā. Tiklīdz āda ir salauzta, asinis mijiedarbojas ar skābekli un slāpekli apkārtējā gaisā un kopā ar K vitamīnu sāk savilkt kopā trombocītus. Bez pietiekama kalcija daudzuma šī reakcija nevar notikt, un asins koagulācija jeb sarecēšana prasīs ilgāku laiku. Ārkārtējos gadījumos tas var izraisīt nāvējošu asiņošanu, īpaši, ja tiek bojāts liels asinsvads.
Otra galvenā kalcija funkcija organismā ir muskuļu kontrakcija. Cilvēka muskuļu audi sastāv no atsevišķām šķiedrām, ko neironi savieno ar centrālo nervu sistēmu. Kad muskulis saņem kontrakcijas signālu, muskuļos esošie kalcija joni elektromagnētiski piesaista miozīnu, īsto muskuļu šķiedru, izraisot to kontrakciju. Tā kā muskuļu audi ir elastīgi, tie gandrīz acumirklī atgriežas dabiskajā stāvoklī; tādēļ, lai muskuļi būtu saraujušies vai turpinātu to saraušanos, ir nepieciešama nepārtraukta kalcija pieplūde.
Ķermenis nevar sintezēt vai ražot kalciju. Bez regulāras kalcija pieplūduma ar uzturu organisms to uzņems no kauliem un zobiem, izraisot kaulu vājumu. Parastie kalcija avoti ir piena produkti, piemēram, piens un siers. Pastāv arī kalcija piedevas, taču tiem trūkst piena produktu uzturvērtības, kas satur arī D vitamīnu.