Baltās asins šūnas, ko sauc par monocītiem, ir svarīga ķermeņa imūnsistēmas sastāvdaļa. Tie aizsargā organismu no mikroorganismiem vai patogēniem, īpaši tiem, kas var izraisīt malāriju, tuberkulozi un vēdertīfu. Pārvietojoties ar lielu ātrumu asinsritē, tie savāc gružus vai atliekas, kas uzkrājas no infekcijas. Imūnreakciju, ko veic gan no kaulu smadzenēm iegūti (B), gan aizkrūts dziedzera (T) limfocīti, aktivizē arī daži monocīti. Limfocīti ir baltās asins šūnas, kas veido limfātisko sistēmu jeb ķermeņa otro aizsardzības līniju.
Monocītu skaits veido 5–12% no kopējā balto asins šūnu skaita. Šim lielākajam balto asins šūnu veidam ir liels kodols, kas kontrolē šūnu darbību, kā arī dažas granulas citoplazmā. Tos piesaista baktērijas un citi svešķermeņi, kurus tie uzņem un iznīcina fagocitozes ceļā. Līdz ar to tos sauc arī par fagocītiem, kas tiem ir kopīga ar granulocītiem, kas ir visizplatītākā no baltajām asins šūnām. Fagocitoze attiecas uz procesu, kurā šūna uzņem lielus, cietus materiālus.
Tomēr granulocīti ātrāk reaģē uz baktēriju klātbūtni nekā monocīti. Tomēr monocīti var iznīcināt daudz vairāk baktēriju nekā granulocīti. Vēl viena monocītu īpašība ir tā, ka tie var atrauties no asinīm un izdzīvot citos audos. Ja tas notiek, monocīts var kļūt par makrofāgu, kas ir fagocītu šūna bez granulām citoplazmā, vai dendrītu šūna, kas ir īpaša šūna, kurai ir paplašinājumi, ko sauc par dendritiem. Kaulu smadzenes ir daļa, kur tiek ražoti monocīti, lai gan tiek arī uzskatīts, ka tie rodas no limfocītiem.
Makrofāgi darbojas nolietotu šūnu savākšanā un imūnās atbildes aktivizēšanā. Lai aktivizētu organisma imūnreakciju, makrofāgi aprij patogēnus, pēc tam identifikācijas nolūkos pārnes patogēnos esošo vielu, ko sauc par antigēniem, uz T limfocītiem. Kad antigēni ir identificēti, B limfocīti tiek aktivizēti, lai ražotu antivielas. Šīs dabiskās ķermeņa ķīmiskās vielas neitralizē patogēnu toksīnus, un to pastāvīga klātbūtne nodrošina imunitāti pret vairākām slimībām. Antivielu reakcija pret antigēniem ļauj makrofāgiem vieglāk patērēt patogēnus, lai gan jāņem vērā, ka ne visus patogēnus var sagremot makrofāgi.
Tāpat kā makrofāgi, arī dendrītiskās šūnas aprij patogēnus, ko uztver daudzie šūnu zari. Šos zarus sauc par dendritiem, un tiem ir līdzība ar nervu šūnu dendritiem. Tomēr to funkcijas nav vienādas. Dendritisko šūnu darbība aktivizē arī T limfocītus, lai tie veiktu savu lomu antigēnu identificēšanā.