Kādi ir cilvēka nervu veidi?
Īsā atbilde
Nervus iedala pēc trim pazīmēm: pēc signāla virziena tie ir jušanas, kustību vai jauktie nervi; pēc izejas vietas tie ir galvaskausa vai muguras smadzeņu nervi; pēc darbības jomas tie ir somatiskie vai veģetatīvie. Lielākā daļa cilvēka nervu ir jaukti, tas ir, tajos vienā saišķī iet gan jušanas, gan kustību šķiedras.
Nervs (nervus) ir saišķis, kurā satīti daudzi nervu šķiedru pavedieni, katrs no tiem ir neirona izaugums. Šķiedras ietītas trijos saistaudu apvalkos, un starp tiem iet asinsvadi. Nervs tātad ir kabelis, nevis viena šūna, un tāpat kā kabelī tajā var būt vadi, pa kuriem signāls iet pretējos virzienos.
Šķiedras, kas nes signālu uz centrālo nervu sistēmu, sauc par aferentām jeb jušanas šķiedrām. Tās, kas nes pavēli no centrālās nervu sistēmas uz muskuli vai dziedzeri, sauc par eferentām jeb kustību šķiedrām. Tieši šo divu veidu attiecība nervā nosaka, vai to sauc par jušanas, kustību vai jauktu nervu.
Nervi pieder perifērajai nervu sistēmai. Centrālajā nervu sistēmā, tas ir, smadzenēs un muguras smadzenēs, šķiedru saišķus sauc citādi: ceļi, trakti vai saites. Vārds „nervs“ tiek lietots tikai ārpus centrālās nervu sistēmas.
Iedalījums pēc signāla virziena
Jušanas nervi ved informāciju no receptoriem uz muguras smadzenēm vai smadzenēm. Tie nes gan apzinātās sajūtas, tas ir, pieskārienu, spiedienu, temperatūru, sāpes un locekļu stāvokli telpā, gan neapzinātu informāciju, piemēram, par asinsspiedienu un plaušu izplešanos. Šo neironu ķermeņi atrodas ārpus muguras smadzenēm, muguras saknītes ganglijā.
Kustību nervi ved pavēles pretējā virzienā. Somatiskā kustību šķiedra beidzas neiromuskulārajā sinapsē uz skeleta muskuļa šķiedras un liek tai saraukties. Veģetatīvā kustību šķiedra beidzas uz gludās muskulatūras, sirds muskuļa vai dziedzera.
Jaukti nervi apvieno abus. Praktiski visi lielie perifērie nervi, piemēram, vidusnervs rokā vai sēžas nervs kājā, ir jaukti; tāpēc arī to bojājums vienlaikus rada gan nejutīgumu, gan vājumu noteiktā apvidū. Tīri jušanas vai tīri kustību nervi ir mazākumā, un tie galvenokārt sastopami starp galvaskausa nerviem.
Iedalījums pēc izejas vietas
Galvaskausa nervu ir divpadsmit pāri, un tie iznāk tieši no smadzenēm vai smadzeņu stumbra caur galvaskausa pamatnes atverēm. Tie apkalpo galvu un kaklu, un viens no tiem, klejotājnervs, sniedzas līdz krūšu un vēdera dobuma orgāniem.
Muguras smadzeņu jeb spinālie nervi iznāk pa pāriem starp skriemeļiem. Pēc mugurkaula daļām tie ir kakla, krūšu, jostas, krustu un astes nervi. Katrs no tiem veidojas, saplūstot divām saknītēm: aizmugurējā saknīte nes jušanas šķiedras, priekšējā kustību šķiedras. Tieši tāpēc spinālais nervs jau pēc savas uzbūves vienmēr ir jaukts.
Tūlīt pēc iznākšanas daudzi spinālie nervi savstarpēji apmainās ar šķiedrām un veido pinumus: kakla, pleca, jostas un krustu pinumu. Tāpēc katrs perifērais nervs rokā vai kājā satur šķiedras no vairākiem mugurkaula līmeņiem. Šī pārjaukšana ir iemesls, kāpēc viena skriemeļa līmeņa bojājums un viena perifērā nerva bojājums rada pilnīgi atšķirīgus nejutīguma rakstus.
Somatiskie un veģetatīvie nervi
Somatiskā daļa savieno organismu ar ārpasauli: tā nes sajūtas no ādas, muskuļiem un locītavām un vada gribai pakļautos skeleta muskuļus. Šeit no muguras smadzenēm līdz muskulim iet viens neirons bez pārslēgšanās.
Veģetatīvā jeb autonomā daļa vada iekšējos orgānus, asinsvadus un dziedzerus, un gribai tā nepakļaujas. Tās uzbūvē ir būtiska atšķirība: ceļš vienmēr sastāv no diviem neironiem, un starp tiem ir pārslēgšanās vieta ganglijā ārpus centrālās nervu sistēmas.
Veģetatīvajā daļā izšķir simpātisko sistēmu, kas organismu sagatavo slodzei, un parasimpātisko, kas atbalsta atjaunošanos un gremošanu. Papildus tām zarnu sienā darbojas savs nervu tīkls, zarnu nervu sistēma, kas spēj vadīt zarnu kustības arī bez signāliem no smadzenēm.
Praktiskā sekas: veģetatīvo šķiedru bojājums neizpaužas kā vājums vai nejutīgums, bet kā svīšanas izmaiņas, ādas krāsas un temperatūras izmaiņas, zīlītes lieluma atšķirības vai gremošanas traucējumi. Tāpēc neirologs izmeklēšanā skatās arī uz šīm pazīmēm.
Kā šķiedras atšķiras pēc biezuma
Nervā šķiedras nav vienādas. Biezās, ar mielīna apvalku klātās šķiedras vada signālu ļoti ātri; tās nes informāciju par pieskārienu, vibrāciju un locekļu stāvokli, kā arī pavēles skeleta muskuļiem. Plānās, vāji vai vispār nemielinizētās šķiedras vada lēni un nes sāpes, temperatūru un veģetatīvos signālus.
Šī atšķirība ir tieši jūtama ikdienā. Iesitot pirkstu, vispirms nāk asa, precīzi lokalizēta sāpe, un tikai pēc brīža trula, plūstoša sāpe. Tās ir vienas un tās pašas traumas divas ziņas, kas pienāk pa dažāda ātruma šķiedrām.
Tā ir arī izskaidrojums, kāpēc vietējā anestēzija darbojas pakāpeniski. Plānās sāpju šķiedras tiek bloķētas pirmās, biezās pieskāriena un kustību šķiedras vēlāk, tāpēc cilvēks zoba ārstēšanas laikā var just spiedienu, bet ne sāpes.
Ar ko nervu veidus sajauc
Visbiežākā kļūda ir jaukt nervu un neironu. Neirons ir viena nervu šūna ar ķermeni un izaugumiem. Nervs ir daudzu neironu izaugumu saišķis saistaudu apvalkā. Analoģija ar elektrību ir precīza: neirons ir viens vads, nervs ir kabelis.
Otrā kļūda ir uzskatīt muguras smadzenes par nervu. Tās ir centrālās nervu sistēmas daļa, ne perifērs nervs, un to bojājums izpaužas pilnīgi citādi: zem bojājuma līmeņa var rasties gan jušanas zudums, gan spastiskums, ko perifēra nerva bojājums nerada.
Trešā: vārdi „jušanas nervs“ un „maņu orgāns“. Nervs signālu tikai pārvada; uztvere rodas smadzenēs. Tieši tāpēc ir iespējamas fantomsāpes zudušā ekstremitātē un tāpēc elkoņa nerva piesitiens rada tirpšanu pirkstos, nevis elkonī: smadzenes signālu piedēvē tai vietai, no kuras tas parasti nāk.
Kad ar nervu sūdzību jāiet pie ārsta
Ar nervu slimībām nodarbojas neirologs, saspiedumu gadījumos arī neiroķirurgs vai ortopēds; izmeklēšanā izmanto neiroloģisko apskati un nervu vadīšanas izmeklējumu.
Pie ārsta jādodas, ja nejutīgums vai tirpšana saglabājas ilgāk par dažām dienām, ja rodas muskuļu vājums, ja pēda vai plauksta sāk „nokarāties“, ja sāpes izstaro no muguras uz kāju un traucē gulēt, vai ja simptomi pakāpeniski izplatās uz jaunām ķermeņa daļām.
Neatliekama palīdzība vajadzīga, ja vājums vai jušanas zudums attīstās strauji, dažu stundu laikā, ja tas skar seju, runu vai redzi, ja rodas urīna vai izkārnījumu nesaturēšana vai nejutīgums starpenē, vai ja simptomi parādās pēc traumas. Šis teksts skaidro uzbūvi un nav individuāls ārstēšanas norādījums.