Aminoskābes ir mazas vienības, kas veido olbaltumvielas, un neirotransmiteri ir molekulas, kas pārraida signālus pa nervu savienojumiem vai sinapsēm. Cilvēka nervu sistēmā dažas aminoskābes darbojas kā neirotransmiteri. Tie ietver glicīnu, gamma-aminosviestskābi (GABA), aspartātu un glutamātu. Aminoskābju neirotransmiteri var ierosināt vai kavēt nervu darbību sinapsē. Tiek uzskatīts, ka GABA un glicīns galvenokārt kavē nervu reakcijas, savukārt glutamāts un aspartāts mēdz uzbudināt.
Nervu sinapsēs viena nerva jeb neirona galu no nākamā sākuma atdala sprauga, kas pazīstama kā sinaptiskā plaisa. Nervu signāls, ko dēvē par darbības potenciālu, nevar šķērsot sinaptisko plaisu. Tā vietā impulsa pārnešanai tiek izmantotas endogēnas ķīmiskas vielas, piemēram, aminoskābju neirotransmiteri. Nervu šūna, no kuras virzās impulss, ir pazīstama kā presinaptiskais neirons. Presinaptiskais neirons ražo aminoskābju neirotransmiterus, savukārt uztverošajam jeb postsinaptiskajam neironam ir receptori, kas tos saista.
No visām aminoskābēm, kas darbojas kā neirotransmiteri, GABA ir vienīgā, kas netiek izmantota arī olbaltumvielu ražošanai organismā. GABA veidojas, izmantojot fermentu, kas atrodas tikai neironos. Aminoskābju neirotransmiteri, kas pazīstami kā aspartāts un glutamāts, tiek izveidoti šūnās, mazās struktūrās, kas pazīstamas kā mitohondriji. Pēc tam tie pārvietojas gēlā, kas piepilda šūnu, kas pazīstams kā citoplazma, pirms tiek ievietots burbuļos, ko sauc par pūslīšiem.
Glicīns tiek ražots arī mitohondrijās. Inde, kas pazīstama kā strihnīns, bloķē glicīna receptorus uz postsinaptiskajiem neironiem. Tas neļauj glicīnam piesaistīties un radīt tā inhibējošo iedarbību uz nerviem, tādējādi radot netraucētu ierosmi. Daži muskuļi, piemēram, diafragma, nespēj atslābt. Persona ar saindēšanos ar strihnīnu var kļūt nespējīga elpot, kas var izraisīt letālu iznākumu.
GABA ražošanai nepieciešams ferments, kas pazīstams kā glutamīnskābes dekarboksilāze (GAD). Tas nozīmē, ka GAD antivielas, olbaltumvielas ar receptoriem, kas saistās ar GAD, var izmantot, lai noteiktu, kuri neironi ražo GABA, nevis citus aminoskābju neirotransmiterus. GABA ir galvenais neirotransmiters, kas kavē nervu sinapses visā nervu sistēmā. Alkohols smadzenēs saistās ar GABA receptoriem, pastiprinot tā ietekmi, samazinot neironu aktivitāti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc alkohols var darboties kā nomierinošs līdzeklis.
Centrālajā nervu sistēmā glutamāts ir galvenais neirotransmiters, kas izraisa ierosmi nervu sinapsēs. Glutamāta pārpalikums var būt toksisks, jo neironi tiek bojāti, ja ierosme ir ilgstoša. Smadzeņu bojājumi un insulti dažkārt var izraisīt glutamāta pārpalikumu, kas pēc tam izraisa bojājumus un turpmāku smadzeņu šūnu zudumu.