Ergoterapijas pasākumu mērķis parasti ir palīdzēt pacientiem ikdienas dzīvē tikt galā ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem. Ergoterapijas aktivitātes var palīdzēt pacientiem apgūt vai no jauna apgūt parastās prasmes, piemēram, peldēties, ģērbties un ēst. Ergoterapija bieži vien cenšas palīdzēt pacientiem pārvaldīt brīvā laika aktivitātes. Pacienti var izmantot šo terapiju, lai pēc iespējas vairāk pārvarētu fiziskus un kognitīvus traucējumus, lai viņi varētu dzīvot neatkarīgu, funkcionālu dzīvi. Profesionālajā terapijā iekļautās aktivitātes parasti ietver mācīšanos apmierināt savas fiziskās vajadzības, mācīšanos veikt ar darbu saistītus uzdevumus un mācīšanos, kā izbaudīt vienatnē un kompānijā, neskatoties uz fizisko un kognitīvo traucējumu radītajiem ierobežojumiem.
Ergoterapeiti parasti cenšas koncentrēties uz savu pacientu fiziskajām, garīgajām un emocionālajām vajadzībām. Daži pacienti cieš no iedzimtiem stāvokļiem, kas var ierobežot viņu aktivitātes un neatkarību no dzimšanas. Citi pacienti vēlāk dzīvē gūst ievainojumus vai slimības, un viņiem ir atkārtoti jāapgūst prasmes, kuras kādreiz varēja viegli iegūt. Ergoterapijas pasākumu mērķis ir palīdzēt pacientiem funkcionēt ikdienas dzīvē pēc iespējas labāk. Daži pacienti, iespējams, nekad nespēs funkcionēt tik labi kā personas, kuras nav invalīdi, taču ergoterapija parasti cenšas palīdzēt šiem pacientiem funkcionēt pēc iespējas labāk.
Lielākajai daļai cilvēku, kuri meklē ergoterapiju, ir jāapgūst vai atkārtoti jāapgūst prasmes, kas nepieciešamas, lai rūpētos par sevi. Ergoterapijas aktivitātes bieži ir paredzētas, lai palīdzētu pacientiem ar invaliditāti iemācīties barot, ģērbties, mazgāties un kopt sevi. Daži pacienti var vēlēties apgūt prasmes, kas var palīdzēt viņiem patstāvīgi veikt mājsaimniecības darbus, piemēram, gatavot un tīrīt.
Cilvēki ar fiziskiem un kognitīviem traucējumiem var vēlēties meklēt algotu darbu. Ergoterapijas aktivitātes var palīdzēt pacientiem apgūt prasmes, kas tiek uzskatītas par vērtīgām darba vietā. Šajā kategorijā var ietilpt arī citi darbi un uzdevumi.
Ergoterapijas aktivitātes var arī palīdzēt pacientiem uzzināt, kā izklaidēties dīkstāves laikā. Kognitīvie un fiziskie traucējumi var apgrūtināt sociālo mijiedarbību, sportu un citas brīvā laika aktivitātes. Ergoterapeiti bieži cenšas palīdzēt saviem pacientiem pēc iespējas labāk izmantot brīvo laiku, lai viņi varētu dzīvot jautru un piepildītu dzīvi.
Šāda veida terapija var palīdzēt pacientiem pielāgoties un pārvarēt savus fiziskos ierobežojumus, bet parasti tas neaprobežojas ar to. Cilvēki, kas cieš no garīgiem traucējumiem un kognitīviem traucējumiem, var arī apgūt svarīgas prasmes tikt galā, lai dzīvotu laimīgāku un produktīvāku dzīvi.