Kāds ir ķermeņa masas indekss?

Ķermeņa masas indekss jeb ĶMI ir metode, ko medicīnas speciālisti izmanto, lai noteiktu, vai kāds ir veselīgs svars. Ķermeņa masas indekss ņem vērā cilvēka augumu un svaru, lai noteiktu ķermeņa tauku līmeni. ĶMI parasti izmanto personām, kas vecākas par 20 gadiem, bērniem un pusaudžiem ir nepieciešama cita formula, lai noteiktu, vai viņi ir veselīgi.

Ķermeņa masas indekss ir dažu slimību indikators. Augsts ĶMI bieži ir saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām, augstu asinsspiedienu, 2. tipa cukura diabētu, dažām vēža formām un miega apnoja. Lai gan ĶMI ir precīzs ar aptaukošanos saistītu slimību riska rādītājs, ģenētika un dzīvesveids arī ietekmē šos apstākļus. Veselības aprūpes speciālisti izmanto asinsspiedienu, cukura līmeni asinīs un holesterīna līmeni, kā arī ģimenes vēsturi, lai noteiktu, vai kādam ir noteiktas slimības risks.

Ķermeņa masu nosaka, izmantojot matemātisku aprēķinu svaru mārciņās, kas reizināts ar 703, dalīts ar augumu collās, kvadrātā. Lai cilvēkiem būtu ērti strādāt ar metriskiem mērījumiem, aprēķins ir vienkāršāks, svars (kg), dalīts ar augumu (M.), kvadrātā. Ir pieejami arī daudzi tiešsaistes ĶMI kalkulatori.

Ķermeņa masas indeksa aprēķini sniedz objektīvu svara novērtējumu. Cilvēkiem, kuru ĶMI ir mazāks par 18.5, ir nepietiekams svars, tiem, kuru ĶMI ir no 18.5 līdz 24.9, ir vesels, cilvēkiem ar ĶMI no 25 līdz 29.9 ir liekais svars, un tiem, kuru ĶMI ir 30 vai vairāk, ir aptaukošanās.

Lai gan cilvēkiem abos ĶMI skalas galos, kuriem ir nepietiekams vai liekais svars, ir vislielākais ar veselību saistītu komplikāciju risks, cilvēki, kuri atbilst veselīga svara vadlīnijām, kuri nesporto, slikti ēd vai smēķē cigaretes paaugstināts ar veselību saistītu stāvokļu attīstības risks. Tāpat ir lietas, ko cilvēks ar augstu ĶMI var darīt, lai uzlabotu savu veselību un samazinātu slimības attīstības risku. Regulāras pārbaudes, lai kontrolētu asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs, ir labvēlīgas. Fiziskās aktivitātes, izmantojot strukturētu vingrojumu programmu vai dzīvesveida izmaiņas, piemēram, pastaigas, arī uzlabo veselību, pat ja svars paliek nemainīgs.