Radiosignālus bieži analizē, izsekojot kaut ko, ko sauc par kļūdu vektoru. Parasti tā ir atšķirība starp izmērītā signāla stiprumu un ideālas intensitātes signālu, ko sauc par atsauci. Parasti izmanto, lai attēlotu abus signālus, diagramma, ko sauc par IQ plakni, sastāv no vertikālās ass, kas apzīmēta ar Q, un horizontālas ass ar apzīmējumu I; katrs burts atbilst kādai signāla sastāvdaļai. Kļūdas vektors, skaitliskā atšķirība starp abiem signāliem, var raksturot vidējo jaudu, ko sauc par kļūdu vektora lielumu (EVM).
EVM, ko bieži izmanto radioelektronikas veiktspējas mērīšanai, parasti izsaka kā attiecību. Kļūdas vektora jaudu kopā ar atsauces jaudas vidējo matemātisko vērtību parasti izmanto, lai aprēķinātu kļūdas vektora lielumu. To bieži sauc par saņemšanas konstelācijas kļūdu (RCE). Signāla kvalitāti bieži raksturo grafiskais konstelācijas punktu izvietojums, taču nepilnības var rasties dažādu iemeslu dēļ. EVM parasti mēra, cik tālu šie punkti atrodas no paredzētajām vietām.
Kļūdas vektora lielumu parasti mēra digitālajiem radio uztvērējiem un raidītājiem. Iekārta, ko izmanto tā mērīšanai, var apstrādāt signālu līdzīgi kā radio komponents, ko sauc par demodulatoru. Pēc tam mērīšanas sistēma veic aprēķinus. Šos mērījumus bieži izmanto, lai noteiktu, kāda veida signāla pasliktināšanās notiek; dažreiz var identificēt arī signāla problēmas avotu.
Vidējās jaudas attiecība pret maksimālo jaudu viena nesēja sistēmā, Error Vector Magnitude var ietvert arī divu vidējo jaudu attiecību vairāku nesēju radioaparātos, kuros signāla mijiedarbība var būt nedaudz sarežģītāka. Modulācijas kļūdu attiecība vairāku nesēju sistēmās parasti atspoguļo vidējās signāla jaudas attiecību pret kļūdas vidējo nozīmīgumu. Noteiktos apstākļos tas ir saistīts ar EVM.
Kļūdas vektora lieluma mērīšanai var izmantot specializētu programmatūru. Vairākas programmatūras programmas spēj noteikt signāla integritāti un var ietvert apstiprinājuma/neveiksmes indikatorus, lai parādītu, vai mērījumi atbilst noteiktiem kritērijiem. Bieži tiek veikti arī dažādi citi matemātiski aprēķini, kas saistīti ar signāla raksturlielumiem. Datorizētā grafikā var ģenerēt simbolus un burtus, lai apzīmētu tādas lietas kā izmērītā signāla atrašanās vieta un punkts, kur jāatrodas atsauces signālam. Fiziskos leņķus var izmantot, lai aprēķinātu kļūdas lielumu, taču tas ne vienmēr atklāj problēmas būtību, pat izmantojot datoru.