Kāds ir pietiekams holīna uzņemšanas daudzums?
Īsā atbilde
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde holīnam nav noteikusi ieteicamo dienas devu klasiskā izpratnē, bet gan pietiekamu uzņemšanas daudzumu, kas pieaugušajiem ir 400 miligramu dienā; grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, tas ir lielāks. Šī vērtība raksturo daudzumu, kas populācijā uzskatāms par pietiekamu, nevis individuāli nepieciešamu devu.
Holīns ir organismam nepieciešama viela, ko cilvēks daļēji spēj sintezēt aknās, bet ne pietiekamā daudzumā, tāpēc lielākā daļa tā jāuzņem ar uzturu. Tas ir fosfatidilholīna sastāvdaļa, kas veido šūnu membrānas, tas ir nepieciešams neirotransmitera acetilholīna sintēzei un piedalās tauku transportā no aknām. Pārvēršoties betaīnā, holīns iesaistās arī metilgrupu apmaiņā, kas ietekmē homocisteīna līmeni.
Bagātīgākie holīna avoti ir olu dzeltenums, aknas un citi subprodukti, gaļa un zivis. Labi augu valsts avoti ir sojas produkti, pupiņas, kvinoja, kā arī krustziežu dzimtas dārzeņi, piemēram, brokoļi un ziedkāposti. Piena produkti un rieksti pievieno mazāku, bet ikdienā nozīmīgu daļu. Tā kā olas un aknas satur ievērojami vairāk holīna nekā vairums citu produktu, cilvēkiem, kuri tos nelieto, uzņemtais daudzums biežāk ir zemāks par atsauces vērtību.
Praktiski to var atrisināt bez aprēķiniem un bez uztura bagātinātājiem. Ja uzturā regulāri ir olas, atsevišķas zivju un gaļas maltītes un reizi mēnesī aknas, atsauces vērtība parasti tiek sasniegta pati no sevis. Ja olas un dzīvnieku valsts produkti netiek lietoti, holīna avoti ēdienkartē jāievieš apzināti: sojas produkti, pupiņas un lēcas, kvinoja, krustziežu dārzeņi un sēklas vairākās maltītēs dienā, nevis vienā. Vienkāršākais veids, kā to pārbaudīt, ir nedēļu pierakstīt ēdienkarti un paskatīties, cik dienās vispār bijis kāds no šiem produktiem.
Nepietiekama uzņemšana ilgākā laikā var veicināt tauku uzkrāšanos aknās un aknu šūnu bojājumu, taču izteikts holīna deficīts veseliem cilvēkiem ar daudzveidīgu uzturu ir reta parādība. Jutība pret zemu holīna līmeni atšķiras: to ietekmē dzimums, hormonālais stāvoklis un ģenētiskās atšķirības fermentu darbībā, tāpēc nevar teikt, ka visiem būtu nepieciešams vienāds daudzums.
Uztura bagātinātāji ar holīnu, fosfatidilholīnu vai lecitīnu veselam cilvēkam parasti nav vajadzīgi. Lielas devas var radīt zivij līdzīgu ķermeņa smaku, svīšanu, sliktu dūšu, caureju un asinsspiediena pazemināšanos. Tiek pētīta arī saistība starp lielu holīna un karnitīna uzņemšanu, zarnu mikrobiotas veidoto trimetilamīna oksīdu un sirds un asinsvadu slimību risku, taču secinājumi vēl nav galīgi.
Izvēloties uztura bagātinātāju, ir vērts atcerēties divas lietas. Pirmkārt, uz iepakojuma norādītais savienojuma daudzums nav tas pats, kas holīna daudzums: fosfatidilholīns un lecitīns satur tikai daļu holīna, tāpēc marķējumā jāmeklē tieši holīna saturs. Otrkārt, uztura bagātinātājiem Latvijā jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārajā dienestā, un tie nedrīkst solīt slimību ārstēšanu; šāds solījums pats par sevi ir brīdinājuma zīme.
Kam jāpievērš īpaša uzmanība
Grūtniecības un zīdīšanas laikā vajadzība pēc holīna ir lielāka, jo tas ir nepieciešams augļa nervu sistēmas attīstībai. Šajos periodos uztura jautājumi jāpārrunā ar ārstu vai uztura speciālistu, nevis jāpaļaujas uz interneta ieteikumiem par papildu devām.
Uzmanība nepieciešama arī cilvēkiem ar aknu slimībām, tiem, kuri saņem parenterālu barošanu, un tiem, kuru uzturs ir ļoti ierobežots, piemēram, stingri vegāniem bez plānotas ēdienkartes. Šajos gadījumos uztura plāns ir jāsastāda kopā ar speciālistu, nevis jāaizstāj ar kapsulām.
Ar ko holīnu jauc
Holīnu bieži jauc ar B grupas vitamīniem, jo to reizēm sauc par vitamīniem līdzīgu vielu; formāli tas nav vitamīns. To jauc arī ar lecitīnu, kas ir holīnu saturošu savienojumu maisījums, un ar karnitīnu, kas ir pavisam cita viela ar citu funkciju.
Praktiskā nozīme ir tāda, ka uztura bagātinātāju sastāvi nav savstarpēji aizstājami un devas nav salīdzināmas tieši. Ja ārsts ieteicis konkrētu vielu, aptiekā nav jāpieņem, ka līdzīgi nosaukts produkts der tāpat.
Kur atrast atsauces vērtības
Eiropas Savienībā uzturvielu atsauces vērtības nosaka un publicē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, un tieši tās ir pamats marķējuma prasībām un uztura ieteikumiem dalībvalstīs.
Latvijas iedzīvotājiem paredzētos uztura ieteikumus un veselīga uztura ieteicamos produktu daudzumus publicē Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs. Individuālas devas izvērtēšanai nepieciešama ārsta vai uztura speciālista konsultācija.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir holīna citrāts?Holīna citrāta piedevas lieto daudzi cilvēki, jo organisms to var ražot tikai ierobežotā apjomā. Tā šķietami enerģētisk…
- Kādas ir holīna priekšrocības?Dažas no holīna, būtiskas uzturvielas, priekšrocībām ietver pareizu tauku transportēšanu caur ķermeni, nervu attīstību …
- Kas ir holīna bitartrāts?Holīna bitartrāts ir daļa no B kompleksa vitamīnu saimes. Tas ir ūdenī šķīstošs, un organisms to var dabiski ražot, tač…
- Kas ir holīna alfoscerāts?Holīna alfoscerāts jeb L-alfa glicerilfosforilholīns (Alpha GPC) dabiski sastopams sojas augu taukskābēs. Tas tiek uzsk…
- Kas ir holīna acetiltransferāze?Holīna acetiltransferāze ir enzīms, ko ražo smadzenēs. Šis enzīms ir atbildīgs par neirotransmitera acetilholīna ražoša…
- Kas ir holīna fenofibrāts?Holīna fenofibrāts ir aktīvā sastāvdaļa holesterīna medikamentos, kas parasti pazīstami kā fenofibrīnskābe, ko pārdod a…
- Kādi ir holīna salicilāta lietojumi medicīnā?Holīna salicilātu parasti izmanto kā pretsāpju līdzekli. Šo medikamentu var izmantot arī kā pretiekaisuma līdzekli. To …
- Cik daudz kofeīna ir kafijā?Kafijā esošā kofeīna daudzums patiesībā ir ļoti mainīgs, atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp no katra auga, no kur…
- Cik daudz kofeīna ir šokolādē?Šokolādi iegūst no kakao koka, un Rietumu pasaulē to parasti gatavo saldumos, lai gan to var arī dzert vai ēst rūgtā ve…
- Cik daudz kofeīna ir tējā?Kofeīna daudzums tējā ir atkarīgs no tējas veida, uz kuru tas attiecas. Piemēram, zaļajā un melnajā tējā ir būtiskas at…