Kas ietekmē kalcitonīna līmeni asinīs

C šūnas veido nelielu daļu no vairogdziedzera masas un koncentrējas galvenokārt daivu augšējās divās trešdaļās. Tās uztver kalcija koncentrāciju ar kalcija jutīgo receptoru, tādu pašu, kāds ir epitēlijķermenīšos, tikai ar pretēju atbildi: kalcijam ceļoties, epitēlijķermenīši parathormona izdali apspiež, bet C šūnas kalcitonīna izdali palielina.

Kaulā kalcitonīns saistās pie osteoklastu receptoriem, un šūnas burtiski atvelk savu viļņaino robežu no kaula virsmas, pārtraucot rezorbciju. Nierēs tas samazina kalcija un fosfātu atpakaļuzsūkšanos kanāliņos. Abi efekti ir ātri, bet organisms uz ilgstošu kalcitonīna iedarbību atbild ar receptoru skaita samazināšanos, tāpēc darbība laika gaitā vājinās.

Vēl viena C šūnu īpatnība ir to izvietojums. Tās nav vienmērīgi izkaisītas pa visu dziedzeri, tāpēc vairogdziedzera daļējas izņemšanas gadījumā atlikušais C šūnu apjoms var būt ļoti dažāds, un pēcoperācijas kalcitonīna rādītāju nedrīkst salīdzināt ar veselu cilvēku atsauces robežām. Tieši tāpēc pēc operācijas ārsts vērtē nevis absolūto skaitli, bet tā dinamiku laikā: stabils zems rezultāts nomierina, bet pakāpenisks kāpums vairākos mērījumos ir iemesls meklēt audzēja atlieku vai atkārtošanos, pat ja katrs atsevišķais rezultāts vēl šķiet pieļaujams.

Daļa no cēloņiem ir fizioloģiski un pārejoši, daļa liecina par slimību. Analīzes rezultātu vienmēr vērtē kopā ar vairogdziedzera ultrasonogrāfiju, nieru rādītājiem un pacienta lietoto zāļu sarakstu.

• Kalcija līmeņa kāpums asinīs, tostarp pēc kalcija ievades vēnā izmeklējuma laikā.
• Gastrīns un citi kuņģa un zarnu hormoni, tāpēc kalcitonīns var pieaugt pēc ēšanas.
• Hroniska nieru slimība, jo hormons tiek lēnāk izvadīts no asinīm.
• C šūnu hiperplāzija un medulārā vairogdziedzera karcinoma.
• Citi neiroendokrīni audzēji, arī ārpus vairogdziedzera.
• Autoimūns vairogdziedzera iekaisums, kas var nedaudz mainīt rezultātu.
• Smēķēšana, kas literatūrā saistīta ar augstākiem rādītājiem.
• Ilgstoša protonu sūkņa inhibitoru lietošana caur gastrīna līmeņa celšanos.

Kalcitonīna atsauces robežas nav vienādas visiem. Vīriešiem tās parasti ir augstākas nekā sievietēm, jo vīriešiem vidēji ir lielāka vairogdziedzera masa un vairāk C šūnu. Jaundzimušajiem un zīdaiņiem līmenis ir ievērojami augstāks nekā pieaugušajiem un pakāpeniski pazeminās pirmajos dzīves gados.

Grūtniecības un zīdīšanas laikā kalcitonīna izdale palielinās. Pastāv uzskats, ka tas pasargā mātes skeletu laikā, kad kalcijs intensīvi aizplūst uz augli un pienu, taču šī loma cilvēkam nav pierādīta tik skaidri kā dzīvniekiem.

Svarīgs praktisks nosacījums ir tas, ka dažādu laboratoriju metodes nav savstarpēji aizvietojamas. Salīdzināt divus rezultātus no dažādām laboratorijām ir maldinoši; dinamiku vērtē vienā un tajā pašā laboratorijā ar vienu metodi.

Tabula palīdz nesajaukt trīs vielas, kuras sarunā bieži tiek lietotas kā sinonīmi, lai gan to izcelsme, virziens un nozīme atšķiras.

Divi dabiski novērojumi parāda šī hormona patieso svaru. Cilvēkiem, kuriem vairogdziedzeris ir pilnībā izņemts un kuri kalcitonīnu vairs neražo, kalcija līmenis nepaaugstinās, ja vien operācijā nav skarti epitēlijķermenīši. Un otrādi: pacientiem ar medulāru karcinomu kalcitonīna līmenis var būt daudzkārt paaugstināts, bet kalcija līmenis asinīs paliek normāls.

Secinājums ir tāds, ka cilvēka kalcija līdzsvaru nosaka galvenokārt parathormona un D vitamīna ass, bet kalcitonīns ir drīzāk rezerves bremze, kas nostrādā pēc kalcija bagātas maltītes vai lielas kalcija slodzes. Tas nemazina tā vērtību diagnostikā, tikai novieto to pareizā vietā.

Medulārā vairogdziedzera karcinoma aug no C šūnām un var būt gan gadījuma rakstura, gan iedzimta kā daļa no vairāku endokrīnu audzēju sindroma. Iedzimtajā formā to izraisa RET gēna pārmaiņa, kas pārmantojas ar augstu varbūtību, tāpēc ģimenes locekļu ģenētiska pārbaude ir standarts.

Jo augstāks kalcitonīna līmenis, jo lielāka varbūtība, ka aiz tā stāv audzējs, nevis nespecifiska cēloņu kopa. Viegli paaugstināts rezultāts prasa atkārtošanu un cēloņu izslēgšanu, izteikti paaugstināts prasa mērķtiecīgu vairogdziedzera izmeklēšanu.

Pie ārsta jādodas, ja kaklā taustāms mezgls, kas aug, ja parādās aizsmakums bez saaukstēšanās, apgrūtināta rīšana, cieti kakla limfmezgli vai ilgstoša caureja bez skaidra gremošanas iemesla. Ja ģimenē ir bijusi medulārā karcinoma vai feohromocitoma, par to jāpastāsta ārstam pat bez sūdzībām.

Izmeklēšanas gaita ir standartizēta un sākas ar atkārtotu mērījumu, jo viena analīze nekad nav diagnoze. Nozīmīga daļa viegli paaugstinātu rezultātu atkārtotā pārbaudē normalizējas.

Analīzi traucē arī tehniski iemesli. Daži paraugi satur antivielas, kas mākslīgi paceļ vai pazemina rezultātu, tāpēc neatbilstība starp augstu skaitli un pilnīgi normālu vairogdziedzeri liek laboratorijai pārbaudīt paraugu ar citu metodi.

1. Analīzi atkārto, ievērojot vienādus apstākļus un vienu laboratoriju.
2. Izvērtē traucējošos faktorus: nieru funkciju, protonu sūkņa inhibitorus, smēķēšanu, vienlaicīgas vairogdziedzera slimības.
3. Veic vairogdziedzera ultrasonogrāfiju un vērtē mezglu pazīmes un kakla limfmezglus.
4. Aizdomīgam mezglam veic smalkas adatas biopsiju, vajadzības gadījumā nosakot kalcitonīnu arī punktāta skalojumā.
5. Neskaidrā gadījumā izmanto stimulācijas testu ar kalcija ievadi vēnā.
6. Apstiprinātas medulāras karcinomas gadījumā veic RET gēna pārbaudi un izvērtē ģimenes locekļus.

Ārstniecībā izmanto laša kalcitonīnu, kas cilvēka receptoriem piesaistās spēcīgāk nekā paša cilvēka hormons. To lieto smagas paaugstinātas kalcija koncentrācijas ātrai pazemināšanai, kad nepieciešams efekts jau pirmajās stundās, kā arī dažos kaulu slimību un sāpju gadījumos.

Ilgstošai lietošanai tas piemērots slikti. Efekts laika gaitā vājinās receptoru samazināšanās dēļ, un Eiropā deguna aerosola forma osteoporozes ārstēšanai vairs netiek uzskatīta par piemērotu izvēli. Mūsdienās osteoporozes ārstēšanā priekšroka tiek dota citām zāļu grupām.

Kalcitonīnu kodējošais gēns nav vienas vielas gēns. Atkarībā no tā, kā šūna apstrādā pirmatnējo RNS, no vienas un tās pašas gēna kopijas var rasties vai nu kalcitonīns, vai pavisam cita darbības peptīds, kas saistīts ar kalcitonīna gēnu un ir viens no spēcīgākajiem asinsvadu paplašinātājiem organismā.

Vairogdziedzera C šūnās veidojas galvenokārt kalcitonīns, bet nervu audos tā pati gēna kopija dod otro produktu, kam ir svarīga loma migrēnas lēkmes mehānismā. Tieši tāpēc modernās migrēnas profilakses zāles ir vērstas pret šo peptīdu un tā receptoru. Vienas gēna vietas divi likteņi ir viens no skaistākajiem piemēriem tam, kā organisms no ierobežota gēnu skaita iegūst daudz vairāk funkciju.