Kāpēc ASV svin 4. jūliju?

Lēmumu par atdalīšanos no Lielbritānijas kongress pieņēma divas dienas agrāk, bet tieši 4. jūlijā tika apstiprināts deklarācijas teksts, kura galvenais autors bija Tomass Džefersons, vēlākais trešais ASV prezidents. Lielākā daļa parakstu uz plašāk pazīstamā dokumenta eksemplāra tika likti vēlāk, un tas ir viens no izplatītākajiem pārpratumiem par šo datumu: svinētā diena ir teksta pieņemšanas, nevis parakstīšanas diena.

Deklarācija neatnesa neatkarību uzreiz. Tai sekoja ilgs karš, un Lielbritānija jauno valsti atzina tikai ar 1783. gada miera līgumu Parīzē. Tieši tāpēc svētku datums Amerikā apzīmē politiska lēmuma, nevis militāras uzvaras dienu. Mūsdienās 4. jūlijs ir federāla svētku diena ar parādēm, uguņošanu, ģimenes pasākumiem un ļoti plašu karogu lietojumu, kas eiropiešiem bieži šķiet neparasti intensīvs.

Latvijas lasītājam noderīgākais ir salīdzinājums. Latvijā svarīgas ir vairākas dienas, kas kopā veido to, ko amerikāņiem apzīmē viens datums. 18. novembris ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena, kad 1918. gadā Tautas padome Rīgā pasludināja valsts dibināšanu. 4. maijs ir Neatkarības deklarācijas diena, kad 1990. gadā Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. 21. augusts ir diena, kad 1991. gadā tika pieņemts konstitucionālais likums par valstisko statusu. Katrai no šīm dienām Latvijā ir sava atzīmēšanas kārtība un sava nozīme sabiedriskajā atmiņā.

Ir vēl viena paralēle. Tāpat kā ASV gadījumā, arī Latvijā starp deklarāciju un faktisko neatkarību pagāja laiks: pēc 1918. gada sekoja Brīvības cīņas, un valsts robežu un neatkarības atzīšanu no Padomju Krievijas puses nostiprināja 1920. gadā noslēgtais miera līgums. Pēc 1990. gada deklarācijas sekoja pārejas periods, kas beidzās 1991. gada augustā. Vēsturiskais notikumu ritējums abās valstīs tātad ir līdzīgs: vispirms lēmums, tad cīņa, tad atzīšana.

Latvijā 4. jūlijs nav ar ASV saistīts datums vispār. Tā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, kad piemin 1941. gada notikumus, tostarp Rīgas sinagogu dedzināšanu. Šajā dienā pie ēkām izkar valsts karogu sēru noformējumā. Tas ir labs piemērs tam, kāpēc ārzemju svētku kalendāru nevar pārnest uz Latviju: viens un tas pats datums dažādās valstīs nozīmē pilnīgi atšķirīgas lietas.

Neatkarības deklarācijas tekstam ir arī plašāka nozīme, kas pārsniedz vienas valsts vēsturi. Tajā formulēta doma par cilvēku vienlīdzību un par valdības varu, kas izriet no pārvaldīto piekrišanas, un šī doma vēlāk atbalsojās daudzu valstu konstitucionālajos dokumentos. Latvijas Satversmes ievaddaļā līdzīgu funkciju pilda atsauce uz valsts dibināšanas ideju un tautas pašnoteikšanos, lai gan dokumenta uzbūve un vēsturiskais konteksts ir pavisam citi.