Kāpēc Latvijā nav senāta un kā vēlē Saeimu?

Senāts ir parlamenta augšpalātas nosaukums valstīs ar divpalātu parlamentu. ASV Senātā ir simt senatoru, no katra štata pa diviem neatkarīgi no iedzīvotāju skaita, un pilnvaru termiņš ir seši gadi, turklāt sastāvu atjauno pa trešdaļām, tāpēc pilnībā Senātu nekad nepārvēlē vienā reizē. Tieši šī uzbūve rada to, ko angliski sauc par „Senate race”: atsevišķu vietu sacensību, kas norisinās tikai daļā štatu un kas var izšķirt visas palātas vairākumu.

Latvijas parlaments nekad nav bijis divpalātu. Satversme paredz vienu palātu ar simt deputātiem, un kārtējās vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā reizi četros gados. Tas nozīmē, ka Latvijā nav tādas situācijas, kad viena palāta bloķē otru, bet arī nav tādas otrās lasīšanas ārpus parlamenta: līdzsvaru nodrošina Valsts prezidenta tiesības likumu atdot otrreizējai caurlūkošanai, Satversmes tiesas kontrole un atsevišķos gadījumos tautas nobalsošana.

Vēlēšanu mehānika atšķiras no amerikāņu vienmandāta sacensības. Latvija ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, un katram apgabalam pienākas vietu skaits proporcionāli vēlētāju skaitam. Vēlētājs izvēlas vienu partijas sarakstu un var tajā atzīmēt atbalstītos kandidātus ar plusu vai svītrot tos, kurus neatbalsta. Mandātus starp sarakstiem sadala proporcionāli, un sarakstos deputātu secību nosaka tieši šīs atzīmes. Saeimā iekļūst tikai tie saraksti, kas visā valstī pārvar piecu procentu barjeru.

Biežākā kļūda ir domāt, ka balso par konkrētu cilvēku. Balso par sarakstu, un atzīme pie vārda tikai pārkārto secību šajā pašā sarakstā; ja saraksts barjeru nepārvar, atzīmes neko nedod. Otra kļūda ir jaukt amatus: Saeimas priekšsēdētājs nav valsts galva, Valsts prezidentu ievēlē pati Saeima, bet Ministru prezidentu amatā apstiprina Saeima, uzticoties valdības deklarācijai.

Pirms vēlēšanām vēlētājam praktiski ir jāizdara maz, bet laikus. Balsot var jebkurā iecirknī valstī, jo darbojas vēlētāju reģistrs, tomēr ārvalstīs balsošana ir jāsaplāno iepriekš: vēstniecību un konsulātu iecirkņi un pasta balsošana ir jāpiesaka Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos. Ja vēlaties saprast, ko deputāts patiesībā dara, nevis ko sola, Saeimas vietnē ir pieejami balsojumu reģistri, komisiju sēžu protokoli un deputātu deklarācijas.

Starp vēlēšanām ietekmēt likumu pieņemšanu var ar kolektīvo iesniegumu: ja iniciatīvu atbalsta vismaz desmit tūkstoši vēlēšanu tiesīgu pilsoņu, Saeimai tā ir jāizskata. Tas nav tas pats, kas tautas nobalsošana, kurai Satversme nosaka atsevišķus, daudz stingrākus priekšnoteikumus.

Vēl viena atšķirība, ko der zināt, lasot ārzemju ziņas, ir termins „starpvēlēšanas”. ASV tās notiek prezidenta pilnvaru termiņa vidū un maina Kongresa sastāvu, prezidentu neskarot. Latvijā starpvēlēšanu nav: ja deputāts atstāj amatu, viņa vietā Saeimā stājas nākamais kandidāts no tā paša saraksta tajā pašā vēlēšanu apgabalā. Pašvaldību domēs kārtība ir līdzīga, un tikai atsevišķos gadījumos, kad domes darbs tiek pārtraukts, izsludina ārkārtas vēlēšanas.