Kas ietekmē FSH līmeni asinīs?
Īsā atbilde
FSH jeb folikulus stimulējošā hormona līmeni asinīs nosaka atgriezeniskā saite starp hipotalāmu, hipofīzi un dzimumdziedzeriem. Ja olnīcas vai sēklinieki strādā vāji, hipofīze FSH izdala vairāk; ja bojāta ir pati hipofīze vai hipotalāms, FSH līmenis, gluži pretēji, nokrītas zems.
FSH ražo hipofīzes priekšējā daiva (adenohypophysis), precīzāk, tās gonadotropās šūnas. Hipofīze (hypophysis) ir neliels dziedzeris galvaskausa pamatnē, spārnkaula Turku seglu iedobē, un ar kātiņu (infundibulum) tā savienota ar hipotalāmu (hypothalamus) tieši virs tās. Hipotalāms izdala gonadoliberīnu (GnRH), kas pa īsu portālo asinsvadu tīklu nonāk hipofīzē un liek tai izdalīt gan FSH, gan luteinizējošo hormonu (LH). Abus kopā sauc par gonadotropīniem.
Mehānisma atslēga ir tā, ka gonadoliberīns izdalās nevis vienmērīgi, bet impulsos, un tieši impulsu biežums nosaka, kura hormona hipofīze saražos vairāk. Retāki impulsi vairāk veicina FSH, biežāki, gluži pretēji, LH izdali. Pats FSH ir glikoproteīns no divām apakšvienībām: alfa apakšvienība ir tāda pati kā LH, vairogdziedzeri stimulējošajam hormonam un horiongonadotropīnam, bet beta apakšvienība ir unikāla un izšķir, kuram receptoram hormons piesaistīsies.
Sievietēm FSH iedarbojas uz olnīcu folikulu granulozes šūnām: tas rosina folikulu augšanu un ieslēdz fermentu aromatāzi, kas androgēnus pārvērš estradiolā. Vīriešiem FSH mērķis ir sēklinieku Sertoli šūnas, kas uztur spermatoģenēzi. Abos gadījumos dzimumdziedzeri atbild ar estradiolu vai testosteronu un papildus ar olbaltumvielu inhibīnu B. Tieši inhibīns B ir tas signāls, kas nomāc galvenokārt FSH, nevis LH, un tāpēc FSH pieaug agrāk un jutīgāk nekā LH, kad darbaspējīgo folikulu vai Sertoli šūnu kļūst mazāk.
Augsts FSH līmenis praktiski vienmēr nozīmē, ka dzimumdziedzeri uz komandu vairs neatbild. Sievietēm tā ir perimenopauze un menopauze, stāvoklis pēc olnīcu izņemšanas, atsevišķu ķīmijterapijas shēmu un mazā iegurņa staru terapijas sekas, kā arī priekšlaicīga olnīcu mazspēja, tostarp Tērnera sindroma un citu dzimumdziedzeru disģenēžu gadījumā. Vīriešiem augsts FSH norāda uz primāru sēklinieku mazspēju: Klainfeltera sindromu, pārslimota sēklinieku iekaisuma vai traumas sekām, citostatiķu ietekmi.
Zems FSH līmenis norāda uz problēmu vadības līmenī, tas ir, hipofīzē vai hipotalāmā. Cēlonis var būt hipofīzes audzējs vai tā ārstēšana, asiņošana hipofīzē, paaugstināts prolaktīna līmenis, dzelzs uzkrāšanās slimība, kā arī pilnīgi strukturāli vesela, bet funkcionāli nomākta sistēma: straujš svara zudums, ļoti zems ķermeņa tauku daudzums, smagas treniņu slodzes, ilgstošs stress vai slimība. FSH nomāc arī hormonālie kontracepcijas līdzekļi, testosterona preparāti un anaboliskie steroīdi, opioīdi un lielas glikokortikoīdu devas.
Praktiski vissvarīgākais ir analīzes laiks. Sievietēm FSH mainās visa menstruālā cikla garumā: tas ir augsts cikla pirmajās dienās, nokrītas folikula nobriešanas laikā un uz īsu brīdi paceļas ovulācijas priekšvakarā. Nejaušā dienā paņemta analīze tāpēc var maldināt, un konkrēto cikla dienu nosaka ārsts. Menopauzes apstiprināšanai analīze parasti vispār nav vajadzīga: pāri piecdesmit gadu vecumam to nosaka pēc cikla vēstures un sūdzībām, nevis pēc skaitļa laboratorijas veidlapā.
Ko FSH rāda kopā ar citiem rādītājiem
Atsevišķi ņemts FSH nozīmē maz, to lasa pārī ar dzimumhormoniem. Augsts FSH kopā ar zemu estradiolu vai testosteronu norāda uz primāru dzimumdziedzeru mazspēju, kur bojāts ir pats orgāns. Zems vai neadekvāti normāls FSH kopā ar zemu dzimumhormonu līmeni norāda uz centrālu jeb sekundāru cēloni, kur vainīga ir hipofīze vai hipotalāms. Šī viena atšķirība nosaka visu tālāko izmeklēšanas virzienu.
Ar šādiem jautājumiem nodarbojas endokrinologs, auglības jautājumos ginekologs vai androloģijā pieredzējis urologs. Pie ārsta jādodas, ja menstruālā cikla nav bijis trīs mēnešus vai ilgāk, ja cikli izbeidzas pirms četrdesmit gadu vecuma, ja gada laikā regulāras dzimumdzīves apstākļos neizdodas ieņemt bērnu, ja ārpus zīdīšanas perioda parādās izdalījumi no krūtīm vai ja vīrietim mazinās dzimumtieksme un mainās apmatojums. Ja šādām sūdzībām pievienojas stipras galvassāpes un sašaurinās redzes lauks, tas liek domāt par apjoma procesu hipofīzē un jāpārbauda bez kavēšanās.
Ar ko FSH visbiežāk sajauc
Visbiežāk FSH sajauc ar LH. Abus izdala vienas un tās pašas hipofīzes šūnas un abi darbojas uz dzimumdziedzeriem, taču LH palaiž ovulāciju un vīrietim liek Leidiga šūnām ražot testosteronu, bet FSH nodrošina folikula nobriešanu un spermatoģenēzi. Atšķirību var noturēt atmiņā pēc paša nosaukuma: folikulus stimulējošais hormons nodarbojas ar folikulu, luteinizējošais ar dzelteno ķermeni, kas pēc ovulācijas no folikula izveidojas.
Otra bieža sajaukšana ir FSH un antimillera hormons (AMH). AMH ražo paši mazie augošie folikuli, tāpēc tas olnīcu rezervi rāda tieši un maz atkarīgs no cikla dienas, kamēr FSH to atspoguļo netieši, caur atgriezenisko saiti, un tāpēc ir svārstīgāks. Ne viens, ne otrs nepasaka, vai konkrētajā mēnesī iestāsies grūtniecība; abi raksturo tikai rezervi, nevis konkrētu iznākumu.
Kas var izkropļot analīzes rezultātu
Laboratorija hormonu mēra netieši, ar antivielu palīdzību, un daži traucēkļi šo mērījumu var pavērst gan uz augšu, gan uz leju. Vislabāk zināmais piemērs ir lielas biotīna devas uztura bagātinātājos matiem un nagiem: biotīns traucē daudziem imūnķīmiskajiem testiem, tāpēc pirms hormonu analīzēm ārstam ir vērts nosaukt ne tikai zāles, bet arī visus bagātinātājus.
Otra tipiskā kļūda ir mērīt FSH, vienlaikus lietojot hormonālo kontracepciju, kuras uzdevums tieši ir šo hormonu nomākt: rezultāts tad raksturo tabletes, nevis olnīcas. Tāpēc FSH nav rādītājs, ko der pasūtīt pašam pēc savas iniciatīvas; tā vērtība rodas tikai kopā ar cikla dienu, citiem hormoniem un klīnisko ainu.