Abstraktā domāšana ir jēdziens, ko bieži salīdzina ar konkrētu domāšanu, kurā domāšana aprobežojas ar to, kas atrodas sejas priekšā, un šeit un tagad. Turpretim abstraktais domātājs var konceptualizēt vai vispārināt, saprotot, ka katram jēdzienam var būt vairākas nozīmes. Šādi domātāji varētu redzēt modeļus, kas pārsniedz acīmredzamo, un var izmantot modeļus vai dažādas konkrētas idejas vai pavedienus, lai atrisinātu lielākas problēmas. Viens no šī kontrasta piemēriem varētu būt konkrēta un abstrakta domātāja reakcija uz to pašu gleznu, kurā attēlota sieviete, kura rokās tur lāpu. Konkrēts domātājs gleznu interpretētu burtiski, bet abstraktais domātājs varētu interpretēt gleznu kā Brīvības statujas atveidojumu un secināt, ka gleznotājs vēlas svinēt brīvību.
Ir daudzi veidi, kā abstraktā domāšana var būt noderīga cilvēkiem. Tas palīdz risināt problēmas radošākos veidos, un tai ir tendence ļaut cilvēkiem domāt “ārpus kastes”. Tas arī ļauj iegūt bagātāku konceptuālo izpratni, un daži agrīnie psihiatri uzskata, ka “domāšana” nav vienīgā abstrakto zināšanu daļa. Kārlis Jungs definēja dažus personības tipus kā spēju abstrakti just, intuitēt vai just, papildus spējai domāt.
Parastās cilvēku populācijās cilvēkiem piemīt dažādas abstraktas domāšanas spējas, kas ir ļoti skaidri redzamas, cilvēkiem attīstoties. Lielākā daļa jaunāko bērnu nevar domāt abstrakti. Piemēram, bērnam tiek teikts, ka pēc deviņiem mēnešiem viņš sagaidīs jaunu brāli vai māsu. Tomēr deviņu mēnešu jēdziens, īpaši tiem, kam trūkst skaitīšanas spēju vai pacietības, var būt šausmīgi abstrakts, un bērns var atkārtoti jautāt, kad gaidāms jaunais mazulis. Vēlāk bērns, visticamāk, attīstīs laika jēdzienu, un šī informācija par domāšanu nākotnē kļūst iespējama.
Ne visi cilvēki attīsta abstraktās domāšanas stiprās puses, un daži cilvēki, kuri iepriekš ir bijuši spēcīgi šajā jomā, var zaudēt iespēju. Cilvēkiem ar noteiktiem mācīšanās traucējumiem un dažiem garīgās atpalicības veidiem var būt lielas grūtības konceptualizēt pēc noteikta punkta, vai arī viņiem ir problēmas ar vārdiem, kas atspoguļo idejas, nevis lietas. Dažos gadījumos smadzeņu traumas, īpaši frontālajā daivā, ietekmē cilvēka spēju domāt abstrakti, un tas var radīt grūtības, kad cilvēkiem ir jāpieņem konceptuāli lēmumi, jāpieņem morāli spriedumi vai problēmas jārisina sarežģītā veidā.
Jāatkārto, ka pastāv normāls abstraktās domāšanas spēju diapazons, un daži cilvēki ir konkrētāki nekā abstrakti. Tas neparedz mazākus panākumus dzīvē, lai gan augsts abstraktās domāšanas trūkums var liecināt par dažiem mācīšanās traucējumiem. Ir konkrēti un abstrakti domāšanas testi, bet cienījamie ir jāatrod, izmantojot tādus profesionāļus kā skolas psihologi. Tiešsaistes testi var būt uzjautrinoši, taču nevar spriest par to precizitāti.