Akadēmiskā inflācija attiecas uz pieaugošo prasību pēc augstākiem grādiem noteiktiem darbiem, pat ja augstāks grāds nav nepieciešams šo darbu veikšanai. Piemēram, daudzos darbos, kuros agrāk tradicionāli būtu bijis nepieciešams tikai asociētā grāds, tagad ir nepieciešams bakalaura grāds vai pat maģistra grāds. Šī parādība samazina to cilvēku iespējas, kas tikko ienāk darba tirgū, mācīties, izmantojot darba pieredzi, un tā vietā viņi tiek mudināti palikt skolā, lai iegūtu sertifikātus un grādus ilgāku laiku.
Koledžas grāda iegūšana vairs nenozīmē, ka darbinieks ir kvalificēts. Darba tirgū pieaug to koledžu absolventu skaits, kuru akadēmiskā apmācība iepriekšējos gados nebūtu bijusi pietiekami spēcīga, lai iegūtu koledžas grādu. Tādējādi šī tendence ir gan akadēmiskās inflācijas rezultāts, gan tādēļ darba devējiem tagad ir nepieciešami vēl augstāki grādi, lai pārbaudītu, vai nav kvalificēti darba pretendenti.
Viena no atbildēm uz akadēmisko inflāciju ir koledžu mācību programmu grūtību klāsts. Tagad, kad daudziem darba devējiem ir nepieciešams bakalaura grāds, tiek atvērtas jaunākas koledžas ar vienkāršākām programmām un mazāk stingru uzņemšanu. Pat pašreizējās koledžas samazina savu akadēmisko programmu grūtības un uzņemšanas prasības. Tas ne tikai palielina to personu skaitu, kuras var iegūt bakalaura grādu, bet arī samazina šī grāda vērtību citām personām.
Arī pakāpes inflācija kļūst arvien izplatītāka, un tā veicina akadēmiskās inflācijas pieaugumu. Studentiem kļūst vieglāk nopelnīt labas atzīmes, un arvien vairāk absolventu savos CV ziņo par augstāku vidējo atzīmi (GPA). Tādējādi darba devējiem ir grūtāk atšķirt pretendentus, un tāpēc viņi vairāk paļaujas uz sertifikātiem un augstākiem grādiem, lai novērtētu pretendenta potenciālu.
Ar akadēmisko inflāciju ir saistītas arī vairākas ekonomiskas sekas, piemēram, augstākās izglītības izmaksu pieaugums. Mācību izmaksas koledžās un profesionālajās skolās pieaug daudz straujāk nekā inflācijas līmenis. Šis izmaksu pieaugums var atturēt dažus studentus no augstākās izglītības iegūšanas, tādējādi novēršot akadēmiskās inflācijas ietekmi. Tomēr ekonomiskās lejupslīdes laikā nepieciešamība pēc darba bieži pārsniedz nepieciešamību izvairīties no studentu kredītiem. Studenti tagad ir grūtā situācijā, jo izglītības izmaksas ir augstas, tādēļ ir nepieciešams lielāks kredīts, savukārt pieejamo darbu skaits ir mazs, tādēļ ir nepieciešami augstāki grādi.
SmartAsset.