Olbaltumvielas ir būtiskas dzīvībai, un tām ir dažādas formas. To struktūra var būt dažāda, kas var būtiski ietekmēt aminoskābju funkcijas un dažādas bioloģiskās funkcijas. Alfa spirāle sastāv no aminoskābju ķēdes, kas savienotas ar ūdeņradi, klasificējot spirāli kā sekundāro proteīna struktūru. Tas parasti ir 10 aminoskābju garš, un tā īpašības ir līdzīgas atsperei. Spēki, kas var saraut saites, var sabojāt vienu spirāli, kā arī šūnu struktūru un dezoksiribonukleīnskābes (DNS) saistīšanos.
Ja alfa spirāle saplīst, tas var izraisīt citu vietējo proteīnu atslābināšanos. Var tikt traucētas šūnu funkcijas un augstākas bioloģiskās funkcijas. Alfa spirāles savās saitēs uzglabā enerģiju, un ir nepieciešams pietiekami spēcīgs spēks, lai pārrautu katru saiti, lai struktūras izjauktu savu formu. Tiem ir dažādi motīvi, piemēram, spirāles-pagrieziena-spirāles motīvi, un to diametrs ir vienāds ar DNS rievas diametru.
Olbaltumvielu alfa spirāle kalpo kā strukturāli atbalsta sastāvdaļa DNS un šūnu citoskeletiem plašākā mērogā. Lielākos bioloģiskajos izmēros alfa spirāles ir svarīgas matu, kā arī vilnas un nagaiņu konstrukcijā. Tiem ir nozīme arī citu struktūru sastāvā, piemēram, alfa spirāles beta loksnē, kurā paralēli atrodas divas vai vairākas aminoskābju ķēdes. Ir vairākas ūdeņraža saites, kas veidojas starp beta loksnes pavedieniem, veidojot stingru struktūru. Viena puse var būt izturīga pret ūdens molekulām, bet otra ir uzlādēta un spēj mijiedarboties ar ūdeni vai to mainīt.
Polārais lādiņš ir stabilitāti veicinošs faktors. Alfa spirāle parasti ir pozitīvi uzlādēta vienā galā un negatīvi uzlādēta otrā, kas var destabilizēt struktūru. Negatīvi lādēta aminoskābe parasti atrodas pozitīvajā galā, bet dažreiz tā vietā tiek atrasts pozitīvi lādēts proteīns. Jebkurš izkārtojums stabilizē spirāli un saglabā to neskartu.
Katra alfa spirāle ir submikroskopiska, taču tai ir zināma mehāniskā izturība pat molekulārā līmenī. Proteīniem tiek piedēvēts zināms elastības un stiprības līmenis, taču mehāniskās slodzes ietekme uz šīm struktūrām nav pilnībā izprotama. Nav zināms, kā notiek deformācija vai kļūme, bet, ja notiek lūzums un attīšana, tas var kaitēt šūnām un organismu bioloģiskajām funkcijām.