Aprikožu pūdeļi ir pūdeļu suņu šķirnes, ko sauc arī par aprikožu sarkano pūdeli, krāsu variācija, un tā pirmo reizi parādījās 19. gadsimta beigās. Šie suņi ir vienkrāsaini sarkanīgi oranži ar tumšām acīm un nagiem, ko izraisa gēni, kas ierobežo melanīna ražošanu kažokā. Pūdeļi ar vecumu mēdz izbalēt, un, augot, tie var kļūt gaiši brūni vai krēmīgi. Aprikožu pūdeļiem var būt dažādi kažoku raksti, taču dažas organizācijas tos diskvalificē no izstādes, ja tiem ir daļējas krāsas kažokādas.
Aprikožu pūdeļa standartam ir nepieciešams spilgti sarkanīgs vai oranži brūns kažoks bez būtiskām krāsu variācijām, izņemot tumšākas vietas zem ausīm vai uz ruļļa. Šīs šķirnes labākajiem piemēriem ir melni deguni, lūpas un plakstiņi, kā arī melnas acis un kāju nagi. Izstādē ir atļauti arī suņi ar aknu lūpām, deguniem un acu malām vai dzintara acīm.
Šī kažoka krāsa pirmo reizi parādījās 1898. gadā standarta pūdelim Sowden Yellow Gal, kuras vecāki bija attiecīgi aknu brūni un balti. Pirmais miniatūrais aprikožu suns dzimis 1912. gadā, bet pirmais aprikožu čempions – 1929. gadā. Kopš 20. gadsimta sākuma šis krāsu tips ir kļuvis izplatītāks, un vairāki audzētāji specializējas aprikožu kažoku ražošanā.
Ģenētiskā mutācija, kas izraisa aprikožu pūdeļus, ietekmē suņu eumelanīna ražošanu, atstājot kažokā tikai feomelanīnu jeb sarkano pigmentu. Aprikozes ir homozigotas attiecībā uz pagarinājuma “e” alēli jeb “E” gēnu, kas neļauj tām ražot tumšākus melanīna veidus. “V” gēns, kas atbild par sudrabošanu, apvienojas ar “e” alēli, lai iegūtu vēl vieglākus suņus. Heterozigoti “Vv” suņi ir krēmkrāsas, savukārt homozigoti “vv” suņi ražo baltu kažokādu.
Pūdeļi ar sudrabu novecojot var izbalēt un kļūt bālāki, pat ja kucēna vecumā tiem nav gaiša kažoka. Aprikožu suņi var izskatīties tumšāk sarkani, ja tiem ir recesīvs Rufus jeb “f” gēns, kas arī padara tumšāku brūno kažoku. Daudzi audzētāji uzskata, ka šis tumšais tonis ir vēlams, un viņi cenšas to pievienot savām līnijām, taču izvairās no zilas, sudraba un brūnas izcelsmes, kas var izraisīt izbalēšanu vai bālus degunus.
Spotting jeb “S” gēns un Merles jeb “M” gēns izraisa daļējas krāsas apmatojumu, kas var rasties suņiem ar jebkuru pamatkrāsas krāsu. Variācijas ietver īru plankumainību, balto plankumu un ekstrēmi balto plankumainību, ko daži audzētāji var pieprasīt, bet Eiropā un Ziemeļamerikā tos ir aizliegts izstādīt. Tomēr Vācijā puskrāsainajiem pūdeļiem ir savs izstāžu reģistrs. Raibajiem vai daļēji baltajiem aprikožu pūdeļiem ir tādas pašas temperamenta un veselības iezīmes kā to vienkrāsainajiem brālēniem, un tie izturas tikpat labi kā mājdzīvnieki vai medību dzīvnieki.