Armoracia ir ģints zinātniskais nosaukums, kurā ietilpst lielākā daļa mārrutku sugu. Šī ģints ir Brassicaceae augu dzimtas apakškopa, ko biežāk sauc par sinepju ģimeni, kurā ietilpst arī tādi augi kā kāposti, rāceņi, redīsi un vasabi. Viena no visizplatītākajām ģints sugām ir Armoracia rustica jeb raibais mārrutks, kas ir daudzgadīgs ziedošs augs, ko plaši audzē kulinārijas vajadzībām. Gan auga saknes, gan lapas ir ēdamas, saknes bieži sarīvē vai sagriež un izmanto kā garšvielu gaļai vai zivīm. Armoracia rustica lapas netiek ēst tik bieži kā saknes.
Lai gan ir iespējams, ka šīs ģints pamatiedzīvotājs ir Dienvidaustrumeiropa vai Rietumāzija, lielākā daļa Armoracia sugu var attīstīties dažādos klimatiskajos apstākļos. Lai gan dažām sugām ir mazi, balti ziedi, šie ziedi ir sterili un nerada sēklas, tāpēc lielākā daļa mārrutku augu ir jāpavairo, izmantojot metodi, ko sauc par sakņu dalīšanu. Tas ietver spraudeņa noņemšanu no auga saknēm un spraudeņa iestādīšanu, kas galu galā izveidosies par jaunu, atsevišķu augu.
Armoracia rustica, raibais mārrutks, ir daudzgadīgs augs, kas parasti sasniedz apmēram trīs pēdu (viena metra) augstumu, bet var izaugt pat piecu pēdu (pusotra metra) augstumā. Tam ir plakanas, platas lapas, kas nedaudz atgādina kāpostu vai citu lapu dārzeņa lapas. Kā norāda nosaukums, šīs lapas nav vienkrāsainas un parasti ir spilgti zaļas, raibas ar baltiem vai gandrīz baltiem plankumiem. Šie baltie plankumi izbalē, kad augs tiek fiziski traucēts, un atkal parādās, kad tas atkal ir mierīgs. Armoracia rustica ir arī sīki balti ziedi uz gariem kātiem, kas zied no pavasara beigām līdz vasaras sākumam.
Lai gan tās raibās lapas ir diezgan pievilcīgas, Armoracia rustica audzēšanas galvenais mērķis ir tās saknes. Kad saknes nav nogrieztas, tām nav nekādas smakas, bet, griežot vai sarīvējot, izdalās asa eļļa, ko sauc par alilizotiocianātu jeb sinepju eļļu. Līdzās šim spēcīgajam aromātam saknēm ir asa, pikanta garša, tāpēc tās bieži izmanto kā garšvielu. Atstājot brīvā dabā, nogrieztās saknes no baltas sāk kļūt brūnas un iegūst rūgtenu garšu, tāpēc tās bieži sarīvē un konservē etiķī. Šis mārrutku pagatavojums ir populārs daudzās pasaules daļās, un to izmanto, lai pievienotu aromātu cepešiem, steikiem, jūras velšu ēdieniem, sviestmaizēm un zupām, vai arī krāso zaļā krāsā un pasniedz kā lētu alternatīvu japāņu vasabi kopā ar suši ēdieniem.
Šīs ģints augi tiek izmantoti arī tradicionāli medicīnā. Mārrutku saknes ir diurētisks līdzeklis, kas nozīmē, ka tas palielina vēlmi urinēt, tāpēc to var izmantot urīnceļu infekciju ārstēšanai. Tā kā saknes spēcīgais aromāts arī stimulē un kairina deguna blakusdobumu dobumus, to var izmantot arī deguna blakusdobumu sastrēgumu mazināšanai.