Kas ir Axonotmesis?

Aksonotmēze parasti neietekmē nerva saistaudu struktūru, tostarp epineiriju un perineuriju. Epineurijs ir nerva izturīgākais aizsargslānis, kurā atrodas asinsvadi. Perineurium ir saistaudu vidējais slānis.

Axonotmesis nerva traumu parasti gūst smags sasitums, kas pazīstams arī kā sasitums vai saspiešanas trauma. Tomēr tas var rasties arī ar stiepšanās traumu. Simptomi var būt no sāpēm līdz disfunkcijai, ieskaitot paralīzi. Var rasties motoru, sensoro vai autonomo sistēmu paralīze. Motora paralīze izpaužas kā nespēja pārvietot muskuļus vai muskuļu grupas. Sensorās sistēmas paralīze traucē nervu elektroķīmisko signālu transportēšanu. Autonomās sistēmas paralīze kavē nervu regulējošās funkcijas, kas palīdz organismam pielāgoties vides izmaiņām.

Nerviem ir iespēja atjaunoties vai atjaunoties, kamēr bojājumi nav pārmērīgi un nerva galvenā daļa paliek neskarta. Atkarībā no nervu bojājuma smaguma pakāpes, ko sauc par aksonotmēzi, nervu reģenerācija var notikt vai nenotikt. Nervu atjaunošana var ilgt vairākus mēnešus, jo reģenerācija ir lēns process. Dažos gadījumos elektriskā stimulācija var paātrināt reģenerācijas procesu.

Sākotnēji aksonotmēzes ārstēšanas protokols ietver konservatīvus pasākumus, piemēram, sāpju un iekaisuma mazināšanu, izmantojot pretsāpju līdzekļus un pretiekaisuma līdzekļus; traumu pārvaldība, piemēram, balsti, stiprinājumi vai liešanas pasākumi; un rūpīga novērošana, lai pastāvīgi novērtētu simptomus. Fizikālo terapiju var izmantot arī, lai palīdzētu mazināt sāpes, izmantojot specializētas metodes, piemēram, ledus uzlikšanu un ultraskaņu. Visaptverošs stiepšanās un vingrojumu pulks palīdz ierobežot aizsargājošas muskuļu spazmas un saglabāt apkārtējo muskuļu spēku un elastību.