Beka triāde attiecas uz sirds simptomu grupu, kas parasti rodas kopā. Šie simptomi ir izspiedušās kakla vēnas, klusa vai klusināta sirdsdarbība un ļoti zems asinsspiediens, kas parasti norāda uz sirds stāvokli, ko sauc par “sirds tamponādi”. Atmiņas nolūkos Beka triādi var saukt arī par “3 D”, kas apzīmē izspiedušās kakla vēnas, pazeminātu arteriālo spiedienu un attālas sirds skaņas.
Par triādes atklāšanu ir vainojams doktors Klods Beks, amerikāņu ķirurgs, kurš specializējās sirds ķirurģijā. 1935. gadā Beka novērojumi un atklājumi par sirds simptomu kopu tika publicēti Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā, un drīz pēc tam simptomi kļuva kopīgi pazīstami kā “Beka triāde”. Ironiski, bet doktors Beks, kurš savas karjeras laikā ieviesa daudzas sirds ķirurģijas metodes, nomira 1971. gadā no insulta.
Kopumā Beka triāde rodas, kad sirds piedzīvo sava veida saspiešanu. Izstieptas vai pietūkušas kakla vēnas parādās, ja sirds labais kambara nav piepildīts ar asinīm uzreiz pēc sirds saraušanās, jo perikards jeb maisiņš, kas aptver sirdi, paplašinās un spiežas pret kambara. Rezultāts ir tāds, ka vēnas nevar iztukšot asinis uz sirdi, un tādējādi šķidrums paliek vēnā, kas kļūst pietūkušas. Kakla vēna parasti tiek īpaši ietekmēta, un tas var būt ļoti bīstami, jo jūga vēna asinis no galvas ved uz sirdi. Izspiedušās kakla vēnas parasti novēro, kad pacients atrodas vertikālā stāvoklī vai guļ uz sāniem.
Arteriālā spiediena pazemināšanos jeb hipotensiju izraisa iekaisums un šķidruma uzkrāšanās perikardā, kas neļauj sirdij izplesties pēc tās kontrakcijas. Tas savukārt samazina sirds sūknēto asiņu daudzumu un sirdspukstu skaitu, galu galā samazinot asinsspiediena līmeni. Asins neplūde visā ķermenī var izraisīt arī pacienta vājuma sajūtu. No otras puses, sirds skaņas ir apslāpētas, jo skaņai ir jāiziet cauri perikarda uzkrātajam šķidrumam.
Parasti sirds tamponādē tiek atklāti tikai divi Beka triādes simptomi, un pacientiem, iespējams, būs jāveic testi, lai pārliecinātos, ka diagnoze ir pareiza. Tomēr pilnas triādes klātbūtne liecina, ka pacients, bez šaubām, cieš no sirds tamponādes, kas bieži tiek uzskatīta par ārkārtas situāciju; pretējā gadījumā stāvoklis var pasliktināties līdz sirdslēkmei. Pacientam var būt nepieciešama palīdzība ar skābekli vai torakotomija, kurā ārsts izdara nelielu iegriezumu krūškurvja zonā, lai samazinātu recēšanu. Ārstiem var būt jāveic arī perikardiocentēze, kad krūškurvja zonā tiek ievietota adata, lai izvadītu šķidrumu no perikarda.