Cēloņu un seku tēze ir esejas vai līdzīga rakstiska darba tēzes paziņojums vai rindkopa, kurā izklāstīts šī darba arguments viena vai vairāku cēloņu un seku izteiksmē. Visbiežāk to dara cēloņu un seku dokumentos, lai gan rakstiskā darba struktūra var nebūt tik stingri noteikta. Tāpat kā citi tēžu apgalvojumu veidi, arī šāda veida tēzes atspoguļos dokumentā izteiktos argumentus un palīdzēs noteikt veidu, kādā pārējā darba daļa, iespējams, plūst. Cēloņa un seku tēzes dažādās esejās var ievērojami atšķirties, taču kopumā tajā būs iekļauts vismaz viens cēlonis un vismaz atbilstošā ietekme.
Cēloņa un seku tēzes visbiežāk izmanto dokumentā vai esejā, kas rakstīts cēloņa un seku papīra formā. Šāda veida esejas bieži tiek rakstītas vidējās vai pēcvidusskolas izglītības klasēm, un tās var rakstīt dažādos veidos. Darba vai esejas disertācijā argumentācija parasti ir skaidri jānorāda un kalpos kā vispārīgs ceļvedis lasītājam visā pārējā darba laikā.
Cēloņu un seku disertācija parasti seko šīm vadlīnijām un izklāsta rakstnieka argumentus, norādot cēloņus un sekas, kas tiks izklāstīti visā rakstā. Svarīgi pieminēt, ka promocijas darba izklāsts parasti ir rakstītāja izteikts viedoklis vai vērtējums, kas tiek pamatots ar pierādījumiem visā darbā, veidojot vienotu argumentu. Bez viedokļa apgalvojuma cēloņu un seku tēze var būt vienkārši fakta konstatācija, kas bieži vien var radīt vāju eseju, kas kalpo tikai kā kopsavilkums, nevis sniedz jaunas idejas.
Parasti cēloņu un seku disertācija tiks prezentēta darba pirmajā rindkopā, jo īpaši esejā, izmantojot formālu struktūru, piemēram, piecu rindkopu formātu. Šī ievada rindkopa bieži kalpo, lai piesaistītu lasītāja uzmanību, iepazīstinātu ar apspriežamo tēmu un izklāstītu tālākās esejas disertācijas izklāstu. Cēloņu un seku tēzes bieži tiek izmantotas cēloņu un seku dokumentos, piemēram, esejās, kas analizē problēmu, apsverot to, kas radījis problēmu, lai risinājumi varētu risināt cēloņus, nevis tikai problēmas aspektus.
Kā norāda nosaukums, ir svarīgi, lai cēloņu un seku tēze atspoguļotu vienu vai vairākus cēloņus un sekas, kas tiks sīkāk apspriesti rakstā. Šī tēze var būt vienkārša, piemēram, viens iemesls, “zeme griežas ap sauli”, kas noved pie viena efekta, “radījumi uz zemes piedzīvo gadalaiku maiņu”. Šāda veida disertācija var būt arī sarežģītāka ar vairākiem jautājumiem, piemēram, “Inerce no Lielā sprādziena, spēki no tumšās matērijas un relatīvi mazs matērijas daudzums Visumā”, kas izraisa sarežģītu efektu “Visums”. turpina paplašināties un turpinās to uz nenoteiktu laiku. Šis pēdējais apgalvojums sniedz arī argumentu, par kuru var argumentēt par vai pret kā teoriju, nevis faktu apgalvojumu, padarot to par spēcīgāku pamatu ilgākam darbam.