Cilvēkkapitāla veidošana ir process, kurā cilvēki valstī tiek pārveidoti par strādniekiem, kas spēj ražot preces un pakalpojumus. Šī procesa laikā salīdzinoši nekvalificētām personām tiek doti instrumenti, kas tiem nepieciešami, lai sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas ir ļoti svarīgs valsts ilgtermiņa ekonomiskajai izaugsmei un sniedz tādas pašas priekšrocības kā jaunas tehnoloģijas vai efektīvākas rūpnieciskās iekārtas. Lai gan šis process prasa laiku, tas bieži vien rada augstāku dzīves līmeni cilvēkiem valstī tikai dažu paaudžu laikā vai pat ātrāk. Šo procesu var panākt, izmantojot sabiedrības veselības politiku, izglītības vai apmācības iespējas.
Sabiedrības veselības politika ir efektīvas cilvēkkapitāla veidošanas atslēga. Piekļuve veselības aprūpei un pareizam uzturam palielina paredzamo dzīves ilgumu un palīdz cilvēkiem kļūt efektīvākiem darba vietā. Tā kā cilvēki dzīvo ilgāk, sabiedrība gūst labumu no viņu pieredzes un prasmēm, kas ļauj viņiem veikt savu darbu efektīvāk nekā tiem, kuri ir jauni darba vietā.
Izglītībai ir izšķiroša nozīme arī cilvēkkapitāla veidošanā. Izglītotiem cilvēkiem ir vairāk prasmju un viņi spēj efektīvāk veikt savu darbu. Tie ir arī labāk piemēroti sarežģītākiem darbiem, kas bieži vien ir saistīti ar augstākām atalgojuma likmēm un lielākiem ekonomiskiem ieguvumiem. Valstis var ieguldīt valsts skolās, kā arī pieaugušo izglītībā, lai izmantotu šīs priekšrocības. Tirdzniecības skolas palīdz arī cilvēkkapitāla veidošanā, tāpat kā cienījamās koledžas un universitātes.
Papildus tam, ka izglītība ir vieglāk pieejama, valstis var arī veicināt ekonomisko izaugsmi, ieviešot obligātus likumus par apmeklējumu. Piemēram, bērniem Amerikas Savienotajās Valstīs saskaņā ar likumu parasti ir jāapmeklē skola līdz noteiktam vecumam. Ieguldījumi skolotājos var arī palīdzēt veicināt izglītību valstī.
Ētikas un morāles jautājumi var ietekmēt arī cilvēkkapitāla veidošanos. Daudzas mazattīstītās valstis piedzīvo fenomenu, kas pazīstams kā intelektuālā darbaspēka emigrācija, kuras laikā izglītoti vai kvalificēti darbinieki emigrē, lai iegūtu labākas iespējas. Kamēr daži aizbrauc finansiālu iemeslu dēļ, citi emigrē kultūras vai politisku iemeslu dēļ. Smadzeņu aizplūšana ir īpaši izplatīta valstīs, kurās ir ierobežota personiskā brīvība vai tajās, kurās valda noteiktu grupu diskriminācijas kultūra.
Valstis, kas īsteno politiku, kuras mērķis ir efektīva cilvēkkapitāla attīstība, bieži konstatē, ka ir vajadzīgs laiks, lai sasniegtu rezultātus. Tomēr, tiklīdz rezultāti sāk parādīties, tie mēdz būt kumulatīvi. Tas nozīmē, ka katra paaudze bauda labākus rezultātus nekā iepriekšējā, jo stājas spēkā šo politiku kompleksā ietekme.
SmartAsset.