Kas ir Dow Jones indeksa ETF?

Dow Jones Industrial Average apvieno trīsdesmit lielus ASV uzņēmumus, un tas ir cenu svērts indekss. Tas nozīmē, ka lielāku ietekmi uz indeksa vērtību atstāj akcijas ar augstāku cenu par vienu vērtspapīru, nevis uzņēmumi ar lielāko tirgus kapitalizāciju. Ar to Dow atšķiras no plašākiem un pēc kapitalizācijas svērtiem indeksiem, piemēram, S&P 500, kuros ir vairāk uzņēmumu un cita svaru loģika. Praksē tas nozīmē, ka Dow indeksa ETF ir koncentrētāks un mazāk pārstāv visu ASV tirgu, nekā daudzi domā.

Biržā tirgots fonds atšķiras no klasiskā ieguldījumu fonda ar to, ka tā daļas tirdzniecības laikā pērk un pārdod biržā kā akcijas, nevis paraksta un atpērk reizi dienā pēc fonda daļas vērtības. Tāpēc svarīgs ir ne tikai fonda pārvaldīšanas izmaksu rādītājs, bet arī pirkšanas un pārdošanas cenas starpība biržā, brokera komisija un valūtas maiņas izmaksas. Ieguldītājam Latvijā jāņem vērā arī valūtas risks: indekss ir ASV dolāros, bet ieguldītāja izdevumi un mērķi parasti ir eiro.

Eiropas privātajam ieguldītājam ASV reģistrētie ETF lielākoties nav pieejami, jo tiem nav sagatavots Eiropas Savienībā prasītais pamatinformācijas dokuments par ieguldījumu produktu. Tāpēc praksē izmanto Eiropā, visbiežāk Īrijā vai Luksemburgā, reģistrētus fondus, kas darbojas pēc kopieguldījumu regulējuma un tirgojas Eiropas biržās. Šādi fondi var būt uzkrājoši, kad dividendes tiek ieguldītas atpakaļ fondā, vai izmaksājoši, kad tās tiek pārskaitītas ieguldītājam, un šī izvēle ietekmē gan naudas plūsmu, gan nodokļu kārtošanu.

ETF nav bankas depozīts un nav pakļauts noguldījumu garantiju sistēmai: ieguldījuma vērtība var gan pieaugt, gan kristies, un vēsturiskā ienesīguma atkārtošanās nav garantēta. Atsevišķi jāvērtē arī fonda uzbūve: fiziskais fonds iegādājas pašas indeksā iekļautās akcijas, bet sintētiskais atkārto indeksu ar mijmaiņas darījumu palīdzību, kas rada papildu darījuma partnera risku. ETF mēdz jaukt arī ar biržā tirgotiem parāda vērtspapīriem un izejvielu produktiem, kuru juridiskā daba un riski ir citi.

Vēl viena izplatīta kļūda ir sajaukt pašu fondu ar atvasinātu instrumentu, kas tikai seko tā cenai. Līguma par starpību tirdzniecībā ieguldītājs fonda daļas neiegūst, darījums bieži notiek ar aizņemtu līdzekļu daļu, un zaudējumi var iestāties ātri. Pirms pirkuma ir vērts pārliecināties, vai pakalpojuma sniedzējs ir licencēts un iekļauts Latvijas Bankas uzraudzīto tirgus dalībnieku vai citas Eiropas Savienības uzraudzības iestādes sarakstā, un vai piedāvātais produkts tiešām ir fonda daļa, nevis derību līgums par indeksa kustību.