Kas ir ES PCI?

Lai aprēķinātu ES PCI, tiek izmantots reprezentatīvs parasto preču un pakalpojumu saraksts, piemēram, pārtikas preces, mājoklis, komunālie maksājumi, izklaide, veselības aprūpes izmaksas un degviela. Parasti saukti par “patēriņa grozu” vai vienkārši “grozu”, šie priekšmeti atspoguļo ikdienas un ikmēneša izdevumus tipiskā mājsaimniecībā. Izmaksas patēriņa grozā esošajām precēm tiek aprēķinātas un salīdzinātas ar iepriekšējo mēnesi vai iepriekšējo gadu.

Piemēram, ja iepriekšējais gads ir gads X un pašreizējais gads Y gads, gads X tiek izmantots kā bāzes mērījums un gads Y ilustrē cenu izmaiņas. Pēc patēriņa groza pašreizējo cenu aprēķināšanas analītiķi hipotētiski nosaka, ka ES PCI Y gadam ir 104%. Šādi skaitļi liecina, ka kopš X gada cenas ir pieaugušas par 4%. Līdzīgi aprēķini tiek izmantoti mēneša PCI skaitļiem, par pamatmēru kalpojot iepriekšējam mēnesim, bet izmaiņu procentuālo daļu nosaka kārtējā mēneša cenas.

Patēriņa cenu izmaiņu uzraudzība palīdz virzīt monetāro politiku, noteikt izmaiņas dzīves līmenī un palīdz bankām noteikt procentu likmes. Zemi PCI aprēķini rada zemākas procentu likmes, savukārt augsts PCI mēdz izraisīt procentu likmju pieaugumu. Bankas maina procentu likmes, pamatojoties uz ES PCI, cenšoties samazināt inflāciju un veicināt ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā.

Vēl viens komponents, kas jāsaprot, apspriežot ES PCI, ir Harmonizētais cenu indekss (SPCI). Tā kā Eiropas Savienību veido vairākas valstis, ir nepieciešams veikt vidējo vai “harmonizēt” statistiku vairākās neatkarīgās ekonomikās. Inflācijas spiediens vienā valstī var nebūt vienāds citā. Izmantojot SPCI, Eiropas Centrālā banka var noteikt inflācijas līmeni visā eiro zonā.

Papildus standarta ES PCI un SPCI, ko izmanto bankas, daži analītiķi izmanto arī pamata PCI. Pamata PCI no patēriņa groza izņem noteiktus nepastāvīgus produktus, piemēram, degvielu un pārtikas preces, kas var radīt neparasti augstu vai citādi izkropļotu priekšstatu par ES PCI. Pēc dažu analītiķu domām, daži notikumi, piemēram, dabas katastrofa vai degvielas trūkums, var izraisīt augstāku inflācijas spiedienu, ko izraisa neparasti, īslaicīgi ietekmēto preču cenu kāpumi.