Esterāze ir fermenta veids, kas cilvēka organismā izraisa esteru sadalīšanos skābē un spirtā. Ja šīs divas sastāvdaļas sajauc ar ūdeni, to sauc par hidrolīzi.
Ir vairāki esterāzes veidi. Trīs faktori atšķir katru veidu no citiem: substrāta specifika, bioloģiskā funkcija un proteīna struktūra. Daži veidi ir atrodami lizozomās un tiek saukti par skābo hidrolāzi. Citi esterāzes veidi ir šādi:
Holesterīna esterāze — saukta arī par holesterīna estera hidrolāzi un sterīna esterāzi, šī forma rodas aizkuņģa dziedzerī, zarnu gļotādā, aknās un nierēs. Tas notiek pat muskuļos. Holesterīna esterāzi klīniski izmanto, lai noteiktu holesterīna klātbūtni vairumā pacientu. Leikocītu esterāze — šo veidu izmanto, lai noteiktu, vai organismā ir vai nav balto asins šūnu un nelīdzenumu, kas varētu izraisīt infekcijas. To nosaka ar urīna testu.Holīnesterāze — holīnesterāze sastāv no acetilholīnesterāzes, kas atrodama asinīs, un pseidoholīnesterāzes, kas atrodama aknu asins plazmā. Šie divi kompozītmateriāli var ātri pārveidot neirotransmitera acetilholīna hidrolīzi etiķskābē un holīnā. Etiķskābes un holīna kombinācija izraisa reakciju, kā rezultātā holīnerģiskais neitrons pēc aktivitātes kļūst neaktīvs.
Ja organismā nav psudoholīnesterāzes enzīma, var rasties barības vielu deficīts. Personām ar šo trūkumu operācijas laikā var būt jāievada muskuļu relaksanti. No otras puses, holīnesterāzes inhibitorus bieži sauc par antiholīnesterāzi. Tos lieto glaukomas un Alcheimera slimības ārstēšanā. Tos izmanto arī kā anestēziju.Sārmainās fosfatāzes — šis veids ekstrahē fosfātu grupas no molekulām, tostarp olbaltumvielām un alkaloīdiem, bet lipāze sadala taukus un lipīdus. Tas organismā veido taukskābes un glicerīnu vai jebkuru citu alkohola veidu.