Vidusmēra cilvēks zagšanu var uzskatīt par nepārprotamu pārkāpumu. Tomēr likums to tā neuzskata. Ir dažādi zādzību pārkāpumi, un viens no tiem ir liela zādzība. Šajā nodarījumā tiek ņemta vērā nelikumīgi atņemtās mantas vērtība un vainīgā nodoms.
Lielā zādzība parasti tiek definēta kā īpašuma zādzība, kas pārsniedz noteiktu vērtību. Īpašums var attiekties uz daudzām lietām, tostarp skaidru naudu, rotaslietām vai elektroniku. Ja persona zādzības darbības laikā nozog vairākas lietas, vērtība parasti tiek novērtēta kolektīvi, nevis atsevišķi.
Tas nozīmē, ka, lai gan preces var būt lētas, tās kopā var būt zādzība. Labs piemērs tam ir kompaktdiska (CD) korpusa zādzība. Ja iekšpusē ir 25 kompaktdiski, katra vērtība un tā korpusa vērtība, kurā tie atradās, tiek summēti, tādējādi ļoti iespējams sasniegt slieksni.
Lielas zādzības vērtība dažādās valstīs var atšķirties. Dažos štatos šāda veida zādzības nav. Tiem, kas īsteno likumus par zādzībām, parasti ir zemāka kategorija, kas pazīstama kā sīka zādzība, kas attiecas uz īpašuma zādzībām, kuru vērtība ir zemāka par citu maksu par zādzību. Piemēram, ja valsts nosaka 500 ASV dolārus (USD) kā lielu zādzību, tad īpašuma zādzība, kuras vērtība ir 498 USD, ir sīka zādzība.
Parasti nozagto priekšmetu vērtība nav balstīta uz pirkuma vērtību. Tā vietā tā ir balstīta uz godīgu tirgus vērtību, kas nosaka, cik daudz kaut kas bija vērts, kad tas tika ņemts. Daudzos gadījumos preces nolietojas. Pēc sešiem mēnešiem kompaktdisks, kas tiek iegādāts par USD 20, parasti nav šīs summas vērts. Tomēr dažos gadījumos vērtība var pieaugt virs pirkuma cenas, piemēram, ar art.
Cilvēku parasti nevar notiesāt par vērienīgu zādzību, ja viņam nav bijis nolūka nozagtās mantas paturēt. Tas nozīmē, ka pat tad, ja persona bez atļaujas paņem priekšmetu, kas atbilst šī nozieguma vērtībai, viņa tiks attaisnota, ja varēs pierādīt, ka ir nolēmis to atdot kādā nākotnē. Labs piemērs tam ir zāliena dienesta darbinieks, kurš ņem aprīkojumu personīgo darbu veikšanai.
Lielā zādzība ir atvasināta no Anglijas parasto tiesību sistēmas. Iepriekšējos gadsimtos noziegums tika uzskatīts par daudz smagāku, nekā tas ir pašlaik. Tomēr mūsdienās to parasti uzskata par noziedzīgu nodarījumu. Tas nozīmē, ka par notiesāšanu var piespriest cietumsodu, taču tas ne vienmēr notiek.