Kas ir graudu tirdzniecība?

Mūsdienu kultūraugu, piemēram, kukurūzas, kviešu un miežu, ražošana Eiropā un Ziemeļamerikā notiek rūpnieciskā mērogā. Graudi tiek transportēti bez taras lielās kravas automašīnās vai pa dzelzceļu uz jūras ostām vai iekšzemes sausajām ostām eksportam. Šī graudu tirdzniecības apjomīgā ražošana ir devusi lauksaimniecības ražotājiem attīstītās pasaules priekšrocības, ko nodrošina apjomradīti ietaupījumi, ko papildina valdības subsīdijas. Tas ir radījis problēmas starp jaunattīstības un attīstītajām valstīm.

Starptautiskā graudu tirdzniecība ir bijusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sarunu temats starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Sarunu mērķis ir pakāpeniski atcelt subsīdijas lauksaimniecības produktu eksportam un samazināt valdības sniegto atbalstu saviem lauksaimniecības produktu ražotājiem. Tarifi un subsīdijas var kropļot starptautisko tirdzniecību un ir problēma jaunattīstības valstīm, kuras nevar konkurēt Eiropas un Ziemeļamerikas aizsargātajos tirgos. Jaunattīstības valstu mērķis ir saglabāt spēkā esošos lauksaimniecības tarifus, jo tarifi aizsargā vietējos lauksaimniekus no starptautiskās konkurences graudu tirdzniecībā, savukārt lielākie eksportētāji tādās eksportētājvalstīs kā ASV, Kanāda un Austrālija ir ieinteresēti nodrošināt tarifu samazināšanu.

Citas problēmas, kas var pastāvīgi ietekmēt graudu tirdzniecību, ir pieaugošā biodegvielas ražošana, kuras pamatā ir kukurūza un citi augi, kas var atņemt lielas zemes platības no pārtikas ražošanas un samazināt pārtikas krājumus. Bažas rada arī klimata pārmaiņu ietekme un neparedzami laikapstākļi. Citas svarīgas problēmas ir strīdi par ģenētiski modificētām augu šķirnēm, arvien pieaugošā patērētāju orientācija uz vietēji ražotu un bioloģisku pārtiku, kā arī pārtikas drošības jautājumi.