Grieķu kotletes jeb keftedes ir proteīns, ko var pasniegt kā vakariņas ar rīsiem vai kā pusdienas ar pitas maizi. Lai gan tos gatavo līdzīgi kā citiem kotlešu veidiem, piemēram, zviedru un itāļu, grieķu versijā ir atšķirīgas garšvielas, un tās bieži vien tiek ceptas fritē, nevis uz pannas, lai izveidotu kraukšķīgu garoziņu. Turklāt grieķu kotletēs var būt arī cita gaļa, nevis tikai malta liellopa gaļa, piemēram, cūkgaļa un jēra gaļa.
Malto gaļu sablendē ar sakultu olu, rīvmaizi un garšvielām. Oregano un piparmētra ir svarīgi garšaugi, ko izmantot grieķu stila kotletēs, lai noteiktu to garšu. Itāļu kotletes ir garšvielas ar baziliku un ķiplokiem tomātu mērcē, un zviedru versija parasti satur dilles un tiek pasniegta krējuma mērcē, bet gaļas formas abos gadījumos parasti tiek ceptas pannā. Paredzams, ka grieķu kotletēm ar kraukšķīgu garoziņu ir mīksts “uzpūtiens” ar piparmētru un oregano garšu, un tās var ēst bez mērces. Grieķu kotlešu receptēs bieži izmanto svaigus garšaugus, taču parasti tos var aizstāt ar žāvētiem.
Lai gan oregano un piparmētra ir galvenās garšvielas grieķu kotlešu receptēs, dažas no tām prasa arī citas garšvielas, piemēram, pētersīļus, smaržīgos piparus un ķimenes. Malti sīpoli un ķiploki, kā arī citronu sula un/vai ouzo, grieķu alkoholiskais dzēriens, ir citi plaši izplatīti grieķu kotletes papildinājumi. Ouzo vietā var izmantot alu vai vīnu. Pēc tam, kad visas kotletes sastāvdaļas ir izmaisītas ar karoti, pēc tam labi samaisītas ar rokām un veidotas lodītes, bumbiņas jāapviļā miltos.
Apkaisot kotletes ar miltiem pirms cepšanas, veidojas kraukšķīga garoza. Visas dažādās darbības, kas saistītas ar grieķu kotlešu gatavošanu, tostarp to pārklāšana, eļļas karsēšana un fritēšana pa partijām, var padarīt to pagatavošanu laikietilpīgu. Lai gan grieķu stila kotletes nav grūti pagatavot, tās var pagatavot vairākas stundas. Dažiem pavāriem patīk sagatavot recepti līdz miltu pārklājumam un cepšanas daļai, un pēdējos soļus saglabāt nākamajai dienai. Neapstrādātas grieķu kotletes jeb keftedes var atstāt ledusskapī ne ilgāk kā vienu dienu pirms gatavošanas.
Kotlešu izmērs mainās atkarībā no vēlamās tekstūras. Jo mazāka ir grieķu kotlete, jo kraukšķīgāka ir kopējā tekstūra. Keftedes ārējai garozai jābūt ne tikai kraukšķīgai, bet arī zeltaini brūnai un, protams, pagatavotai līdz pat centram. Vārītas atlikušās kotletes mēdz labi sasalst, un tās var atkārtoti uzkarsēt mērenā krāsnī, tomēr tās parasti nav tik kraukšķīgas kā sākotnēji.