Hiperhlorēmiskā metaboliskā acidoze ir skābuma līmeņa pazemināšanās organismā jeb pH līmeņa pazemināšanās, kas var izraisīt nopietnas komplikācijas, ja tas netiek novērsts. Šķidrumu paraugi no pacienta atklās augstāku nātrija koncentrāciju plazmā, kā arī bikarbonāta buferšķīduma kritumu, kas parasti uztur pH drošā diapazonā. Atšķirība starp negatīvi lādētiem anjoniem un pozitīvi lādētiem katjoniem, kas pazīstama kā anjonu sprauga, ir normāla pacientiem ar hiperhlorēmisku metabolisko acidozi. Visas šīs diagnostikas pazīmes var palīdzēt medicīnas pakalpojumu sniedzējam noteikt stāvokli un sākt izpētīt iespējamos cēloņus.
Šāda situācija pacientam var rasties vairāku iemeslu dēļ. Viens var būt bikarbonāta zudums caur gremošanas traktu. Šķidruma nelīdzsvarotība, kad pacients ātri zaudē šķidrumu vai saņem šķidruma infūziju, kas nav atbilstoši līdzsvarota, var izraisīt arī hiperhlorēmisku metabolisko acidozi. Pacientiem ar nieru mazspēju un smagu cukura diabētu kā iespējama komplikācija var attīstīties arī acidoze.
Slimnīcu apstākļos pH nelīdzsvarotība var būt pastāvīga problēma. Pacienti, kuri ilgstoši atrodas slimnīcā, īpaši intensīvās terapijas laikā, var būt vairāk pakļauti šādu komplikāciju attīstībai. Medmāsas var viņus rūpīgi uzraudzīt, lai pārliecinātos, ka viņi saņem atbilstošus šķidrumus, un pārbaudīt, vai viņu asins serumā nav pazīmju, ka attīstās acidoze vai pretējs stāvoklis, alkaloze. Smagi slimu pacientu var būt grūti noturēt stabilā stāvoklī, jo ķermeņa sistēmas var sākt pārtraukties.
Pacientiem ar zemu pH līmeni serumā un ķermeņa audos var rasties tādi simptomi kā galvassāpes, sāpes krūtīs un slikta dūša. Var būt grūti noteikt acidozi tikai pēc simptomiem, jo tie var būt saistīti ar tik daudziem citiem veselības stāvokļiem. Asins analīzes var atklāt nenormālu pH pacienta plazmā, kā arī sniegs informāciju par acidozes specifiku. Ja anjonu sprauga ir normāla, piemēram, pacientam ir hiperhlorēmiska metaboliskā acidoze, atšķirībā no citām acidozes formām, kur tā var būt paaugstināta.
Ārstēšanu var sākt pēc iespējas ātrāk, lai samazinātu skābumu un novērstu nopietnas komplikācijas, piemēram, komu un sirds bojājumus. Kad pacients ir stabilizējies, testus var turpināt, lai noskaidrotu, kāpēc pacientam attīstījās hiperhlorēmiska metaboliskā acidoze. Šī pārbaude ir svarīga, jo tā ļauj medicīnas pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus, lai novērstu epizodes atkārtošanos. Hiperhlorēmiskas metaboliskās acidozes gadījums var atklāt medicīnisku pamatproblēmu vai parādīt, ka hronisks veselības stāvoklis ir slikti kontrolēts.