Hipertonija ir medicīnisks stāvoklis, kam raksturīgs palielināts muskuļu sasprindzinājums, kas izraisa muskuļu grūtības izstiepties. Hipertoniju bieži sauc par patoloģisku muskuļu stīvumu, un tā ir izplatīta tādās slimībās kā cerebrālā trieka, lai gan tā var attīstīties bez zināma iemesla. Dabiski slimību procesi un traumatiski ievainojumi dažkārt izraisa hipertonijas attīstību. Ārstēšana var ietvert recepšu medikamentu lietošanu un fizisko vai darba terapiju, vai vissmagākajos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Ir divi dažādi hipertonijas veidi, kas apzīmēti kā spastiska vai distoniska. Spastiskā hipertonija ietver stīvus muskuļus, nekontrolējamas muskuļu spazmas un muskuļu kontrakcijas, kas bieži vien šķiet kā elektriskās strāvas trieciens. Šāda veida hipertoniju bieži konstatē pacientiem ar cerebrālo trieku vai muguras smadzeņu bojājumiem. Distoniskā hipertonija ir saistīta ar muskuļu stīvumu, kas nozīmē, ka pat fizioterapeitam var būt grūtības panākt, lai muskuļi izstieptos. Šī ir izplatīta Parkinsona slimības komplikācija.
Recepšu medikamentus bieži lieto abu veidu hipertonijas ārstēšanai. Dažas no šīm zālēm ir paredzētas lietošanai iekšķīgi, bet citas ir paredzētas tieši injicēšanai organismā. Parastās perorālās zāles ir diazepāms, dantrolēns vai baklofēns. Baklofēnu var lietot arī injekcijas veidā. Botulīna toksīnu var lietot arī injekcijas veidā, lai ārstētu šīs muskuļu slimības.
Fiziskā un darba terapija bieži vien ir noderīga, ļaujot izstiept muskuļus. Pacientam var ieteikt veikt dažādus kustību vingrinājumus, lai skartie muskuļi nekļūtu pārāk stīvi, lai kustētos. Noderīga var izrādīties arī bieža skarto muskuļu stiepšana. Šīs metodes ir visveiksmīgākās, ja tās tiek uzsāktas pēc iespējas ātrāk pēc stāvokļa sākuma.
Smagos gadījumos, kad muskuļi neizstiepsies pat ar medicīnas speciālistu palīdzību, var būt nepieciešama intensīvāka medicīniska iejaukšanās. Operācijas veids, kas pazīstams kā selektīva muguras rizotomija, ir visizplatītākais šim nolūkam izmantotais operācijas veids. Šajā procedūrā tiek nogriezti nervi, kas ir atbildīgi par muskuļu sasprindzinājumu. Šāda veida operācija bieži palīdz pacientam atgūt vismaz nedaudz palielinātu kustību līmeni.
Prognoze tiem, kuri cieš no hipertonijas, lielā mērā ir atkarīga no stāvokļa smaguma, kā arī no pamatcēloņa. Šis stāvoklis var izraisīt dažādas pakāpes sāpes un funkcionālus ierobežojumus, dažkārt pacientam liekot justies tā, it kā kopējā dzīves kvalitāte būtu pazemināta. Pareiza medicīniskā aprūpe un laba emocionālā atbalsta sistēma bieži vien var palīdzēt uzlabot pacienta veselību, kā arī dzīves kvalitāti.