Hipotēkas ar pirkšanu un iznomāšanu ir mājokļa iegādes aizdevumi, ko investori parasti izmanto, lai iegādātos dzīvojamo īpašumu. Hipotēkas veidu visbiežāk izmanto aizdevēji Apvienotajā Karalistē (Apvienotajā Karalistē), bet līdzīgas hipotēkas ieguldījumu īpašumā ir pieejamas arī citās valstīs. Aizdevēji pieprasa lielākas pirmās iemaksas hipotēkas iegādei un iznomāšanai nekā aizdevumiem, kas nodrošināti ar primāro dzīvesvietu, jo aizņēmēji, visticamāk, nepildīs aizdevumus, nevis hipotēkas, kas piesaistītas viņu primārajam mājoklim.
Apvienotajā Karalistē aizdevēji parasti apstiprina hipotēkas aizdevuma pretendentus, apstiprināto aizdevuma summu pamatojot ar aizņēmēja algas reizinājumu. Aizdevēji ļauj cilvēkiem iegādāties mājokļus, kas maksā līdz trīs reizēm viņu gada algas. Parakstītāji, kas izvērtē pieteikumus hipotēkas iegādei, ņem vērā arī īres ienākumu summu, ko aizņēmējs plāno saņemt. Prognozējamajiem īres ienākumiem ir jāpārsniedz ikmēneša hipotēkas summa, lai aizņēmējam uz rokas būtu lieki līdzekļi regulāro maksājumu veikšanai, ja ir mēneši, kad netiek saņemti īres ienākumi.
Pirkšanas un iznomāšanas hipotēkas ir pieejamas kā fiksētas vai regulējamas likmes aizdevumi. Fiksētie aizdevumi parasti tiek amortizēti 20 vai 30 gadu laikā, un aizņēmēja maksājumi tiek piemēroti pamatsummai un procentiem. Regulējamas likmes hipotēkas bieži vien prasa tikai procentu maksājumus, un likmes var mainīties katru mēnesi vai gadu. Cilvēki parasti ņem hipotēkas pirkšanai un izīrēšanai, ja mājokļu cenas aug, un viņi plāno gūt peļņu, galu galā pārdodot māju.
Vēsturiski aizdevēji Apvienotajā Karalistē bija piesardzīgi attiecībā uz ieguldījumu īpašumu finansēšanu, jo īrnieka tiesības nozīmēja, ka bieži bija vajadzīgs ilgs laiks, līdz saimnieks izlika nomnieku, kurš nebija samaksājis īri. 1988. gada Mājokļu likums un tā grozījumi 1997. gadā noteica, ka lielākā daļa dzīvojamo telpu īres līgumu ir jāklasificē kā garantēti īstermiņa īres līgumi. Saskaņā ar šiem līgumiem namīpašnieki var izlikt īrniekus, kuri astoņas nedēļas kavē īres maksājumus. Tas nozīmē, ka saimniekiem ir mazāka iespējamība, ka viņiem būs ilgāki periodi, kad netiek saņemti īres ienākumi.
Aizdevējam ir tiesības atsavināt īpašumu, kas iegādāts ar hipotēku, ja aizņēmējs nepilda maksājumus. Pēc mājokļa atsavināšanas aizdevējs var pārdot īpašumu izsolē vai privāti un izmantot iegūtos līdzekļus, lai segtu nenomaksātos nodokļus, apdrošināšanas izmaksas un aizdevuma atlikumu. Aizņēmēja saistību nepildīšanas riska dēļ vairums aizdevēju nelabprāt piedāvā hipotēkas pirkšanai un iznomāšanai vietās, kur mājokļa cena samazinās, jo aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā aizdevuma summa var pārsniegt hipotēkas summu.