Intervija ir darba pārbaude, kas notiek bez tikšanās vai plānotas tikšanās. Tie ir izplatīti karjeras gadatirgos un neformālās tikšanās un sasveicināšanās sesijās, un tās mēdz būt salīdzinoši īsas un bieži vien sastāv tikai no dažiem jautājumiem. Darba devēji var piedāvāt kandidātiem darbu beigās, taču biežāk sanāksmes tiek izmantotas kā veids, kā ātri sašaurināt pretendentu loku. Labākie kandidāti bieži tiek uzaicināti uz formālāku interviju vēlāk.
Iestatījums
Intervijas būtība ir tāda, ka tā ir spontāna un neplānota. Tomēr vairumā gadījumu tiem joprojām ir neliela struktūra. Daudzi notiek darba gadatirgos, kur darba devējiem ir iespēja uzreiz satikt simtiem ieinteresētu darbinieku. Intervijas šādos pasākumos bieži notiek tieši pie darba devēja stenda vai privātā vai daļēji privātā konferenču telpā kaut kur netālu.
Uzņēmumi dažkārt savos birojos rīko arī interviju pasākumus, kad uzreiz ir jāaizpilda daudz amatu. Masu intervijas dienas izsludināšana var būt labs veids, kā vienlaikus pārbaudīt daudz cilvēku, faktiski neveicot formālu darba pieteikšanos un pārbaudes procesu. Ikviens, kurš interesējas par darbu uzņēmumā, parasti var brīvi piedalīties tādos pasākumos kā šis un tikt intervēts bez lielas apgrūtinājumiem un stresa.
Gatavošanās
Šāda veida tikšanās var likt tām izskatīties ikdienišķākām, nekā tās patiesībā ir. Lai gan lielākā daļa ir izstrādāti neformālai, pretendenti parasti ir gudri, lai iepriekš veiktu vismaz kādu sagatavošanos. Bieži vien laba vieta, kur sākt, ir domāt par bieži uzdotiem jautājumiem. Intervētāji, visticamāk, jautās, kāpēc, piemēram, pretendenti vēlas strādāt noteiktā uzņēmumā vai kāpēc viņi domā, ka viņi būtu labi konkrētajā darbā. Bieži tiek runāts arī par vispārējām stiprajām un vājajām pusēm.
Parasti pretendentiem ir ieteicams ģērbties formāli un sagatavoties ar atsauču sarakstu un dažām nesenā CV kopijām. Tie, kas šķiet izsmalcināti un profesionāli pat tik improvizētā sanāksmē, parasti ir vislabākajā situācijā, lai radītu labu iespaidu, kas galu galā varētu novest pie darba piedāvājuma.
Nākamie soļi
Tas, kas notiek pēc intervijas, var atšķirties atkarībā no darba devēja un tā, kāda veida darbs ir apdraudēts. Sākuma līmeņa darbs, kas jāaizpilda uzreiz, dažreiz tiek pieņemts darbā uz vietas, kas nozīmē, ka veiksmīgajiem kandidātiem var tikt piedāvāts darbs, tiklīdz intervija ir pabeigta, vai arī vēlāk tajā pašā dienā vai nedēļā.
Biežāk intervijas tiek izmantotas kā sākotnējās pārbaudes. Darba devēji pirmajās sanāksmēs padomās par to, kurš viņiem patika vislabāk, un pēc tam uzaicinās savus labākos kandidātus uz formālākām jautājumu un atbilžu sesijām. Tie parasti ir vairāk strukturēti, un pretendentiem bieži būs iespēja tikties ar citiem vadītājiem, apmeklēt birojus vai uzdot plašākus jautājumus par iespējamo darbu un tā pienākumiem.
Ieguvumi darba devējiem
Uzņēmumi bieži izvēlas veikt intervijas, ņemot vērā to efektivitāti. Īsu laiku tikšanās ar kandidātiem sniedz personāla atlases darbiniekiem iespēju sarunāties ar daudziem cilvēkiem vienlaikus, kā arī samazina dokumentu kārtošanu, kas saistīta ar liela mēroga darba meklējumiem. Tā vietā, lai pavadītu laiku, lasot CV kaudzes, vervētāji var vienkārši satikt cilvēkus ātrā, klātienes vidē, kur viņi var radīt ātru iespaidu par to, kurš varētu būt piemērots.
Piedalīšanās process arī ļauj uzņēmumam intervēt vairākus kandidātus dažādām nodaļām. Recruiters var likt vairākiem vadītājiem no dažādām nodaļām tikties ar kandidātiem, kas ietaupa laiku un resursus.
Ieguvumi darba meklētājiem
Pretendenti dažreiz dod priekšroku arī intervijām, nevis formālākām sanāksmēm. Neformālākas tikšanās ļauj meklētājiem ātri iegūt priekšstatu par uzņēmumu un tā filozofiju, netērējot daudz laika tā izpētei, un var dot viņiem gandrīz tūlītēju sajūtu, vai konkrēts darbs būtu piemērots. Ja tā, var izveidot vairāk savienojumu; ja nē, var meklēt jaunas iespējas.
Iespējamie trūkumi
Darba meklētāji, kuri šo procesu neuztver pietiekami nopietni, bieži vien var iznīcināt savu kandidatūru, pat neapzinoties. Darbā vervētāju pirmie iespaidi bieži ir izšķiroši, kas nozīmē, ka kāds, kurš ierodas nesagatavojies vai slikti atbild uz jautājumiem, var salīdzinoši ātri izkļūt no konkursa. Pēc izslēgšanas var būt grūti atgriezties darba devēja labvēlībā.
Piedalīšanās pasākumos mēdz būt arī liela konkurence, jo bieži vien ir daudz kandidātu, no kuriem izvēlēties. Tas pretendentiem var būt gan labs, gan slikts, taču vēl jo svarīgāk ir radīt labvēlīgu pirmo iespaidu. Šādos apstākļos var būt grūti izcelties no pūļa.
Darba devēji saskaras arī ar dažiem trūkumiem. Pirmkārt, viņiem ir jānodrošina personāls dokumentu apstrādei un kandidātu intervijām, kas viņus atņem no parastajiem darbiem. Uzņēmumam būs arī jāizveido stingra politika par to, kurus kandidātus aicināt uz papildu intervijām, kas var radīt spriedzi starp personāla atlases darbiniekiem, kuri nepiekrīt.