Amerikas Savienoto Valstu Kongress ir valdības iestāde, kurai ir tiesības pieņemt likumus. Šie likumi sākas kā likumprojekti, ierosināti tiesību akti, kas Kongresam ir jāgroza un par kuriem jābalso. Tāpēc Kongresa balsošana ir līdzeklis, ar kuru likumdevējs izstrādā jaunus likumus. Kongresa balsošanas procedūras ir vienkāršas, lai gan ir dažas sarežģītības. Kongress var arī balsot par jautājumiem, kas nav likumi, piemēram, vai pieņemt Kongresa rezolūcijas vai apstiprināt izpildvaras kandidātus amatā.
Gan senatori, gan pārstāvji var iesniegt lielāko daļu likumprojektu, lai gan nodokļu rēķinus un vispārējo apropriāciju rēķinus vienmēr izstrādā Parlaments. Pēc ieviešanas likumprojekts nonāk attiecīgajā komitejā, kur deputāti to izskata un izlemj, vai tas ir jāiesniedz kā tiesību akts. Ja komiteja nolemj, ka likumprojekts ir jāpadara par likumu, tas tiek iekļauts Kongresa balsošanas kalendārā. Palāta nosaka likumprojekta debašu laiku; kad tas ir pabeigts, notiek balsošana. Ne visiem palātas locekļiem ir jābūt klāt balsošanai, taču ir jābūt minimālam, ko sauc par kvorumu.
Ir vairāki dažādi Kongresa balsošanas veidi. Vienkāršākā metode ir balss balsojums, ko gan Pārstāvju palāta, gan Senāts izmanto, lai apstiprinātu parastos likumprojektus. Balss balsojumā dalībnieki vienkārši sauc “jā” vai “nē”, atbildot uz jautājumu. Ja šī metode dod neskaidru rezultātu, var rasties dalīšanas balsojums. Šāda veida balsošanā katram likumdevējam ir jābalso par vai pret, lai pārbaudītu balss balsojumu.
Vispazīstamākais Kongresa balsošanas veids ir balsošana pēc saraksta, kas notiek abās palātās. Balsojumā pēc saraksta katrs senators vai pārstāvis dod savu balsi. Nepieciešamais balsu skaits ir atkarīgs no precīza balsojuma rakstura. Lielākajai daļai tiesību aktu nepieciešams vienkāršs balsu vairākums, bet dažām balsīm ir nepieciešams trīs piektdaļu vai pat divu trešdaļu vairākums.
Abām likumdevēju palātām tiesību akti ir jāapstiprina tādā pašā formā, lai prezidents to varētu parakstīt likumā. Kad likumprojekts ir pieņemts vienā palātā, tas nonāk balsošanai otrā palātā. Otra palāta var ierosināt grozījumus; izcelsmes palāta var balsot par to pieņemšanu vai nepieņemšanu. Ja abas palātas likumprojektu pieņem, tas tiek nodots prezidentam, kurš to paraksta, padarot to par likumu, vai uzliek veto. Dažos gadījumos, ja otrajai palātai ir līdzīgs likumprojekts komisijā, tā apvienos abus tiesību aktus.