Seksuālās uzmākšanās izmeklēšanai ir vairākas dažādas darbības, kas bieži ir saistītas ar konkrēto notikumu. Tomēr dažādās izmeklēšanās parasti tiek izmantotas noteiktas kopīgas metodes un procedūras, un šīs metodes tiek izmantotas, lai nodrošinātu taisnīgumu un mēģinātu noteikt prasības pamatotību. Seksuālas uzmākšanās izmeklēšanas procedūras bieži galvenokārt sastāv no vairākām personām, kas ir iesaistītas seksuālās uzmākšanās prasībā, tostarp ar upuri, kurš iesniedza sūdzību, iespējamo uzmākšanās veicēju un visiem notikuma lieciniekiem, intervijas.
Seksuālas uzmākšanās izmeklēšana ir process, kurā mēģina noteikt seksuālas uzmākšanās prasības pamatotību, kas parasti tiek iesniegta darba vietā vai citā grupas vidē. Jāievēro atbilstošas procedūras, lai nodrošinātu šāda veida izmeklēšanā iesaistīto personu tiesības un mēģinātu radīt godīgu un precīzu notikušā novērtējumu. Seksuālās uzmākšanās izmeklēšana parasti sākas ar tās personas interviju, kura ir iesniegusi ziņojumu par uzmākšanos vai prasību. Kad vien iespējams, seksuālas uzmākšanās prasības iesniegšanai jāizmanto divi izmeklētāji, lai izvairītos no iespējamiem apgalvojumiem par aizspriedumiem pēc izmeklēšanas.
Upuris, kurš iesniedzis ziņojumu par seksuālu uzmākšanos, parasti ir pirmā persona, kas intervēta seksuālās uzmākšanās izmeklēšanas laikā. Tas būtu jādara privāti, un cietušajam jājūt, ka viņa vai viņas tiesības tiek ievērotas un atbalstītas; izmeklētājam jāpatur prātā, ka jebkāda veida atriebība pret upuri var būt pamats nopietnai tiesvedībai. Cietušajam ir jāsniedz ziņojums, kurā sīki izklāstīts, kas noticis, un viņš vai viņa ir jāmudina būt pēc iespējas precīzākam, ziņojot par notikumu laiku un vietu, kā arī uzmākšanās liecinieku vārdus. Seksuālās uzmākšanās izmeklēšanas laikā ir jāuzdod atvērti jautājumi, lai nodrošinātu, ka atbildes ir iesaistīto personu vārdiem.
Kad cietušais ir pilnībā nopratināts, iespējamais uzmākšanās veicējs ir jāiztaujā, lai turpinātu seksuālās uzmākšanās izmeklēšanu. Pret viņu ir jāizturas ar cieņu, un izmeklētājam ir jānodrošina viņam tādas pašas tiesības, kādas ir cietušajam. Jāveic tāda paša veida intervija, tostarp jautājumi par konkrētiem datumiem, laikiem un vietām, kā arī notikuma lieciniekiem.
Pēc tam ir jānopratina liecinieki. Lieciniekiem parasti nav jāpasaka iesaistīto personu vārdi, bet jājautā par notikumiem, norādot laiku un vietu, un jāļauj pašiem identificēt iesaistītās personas. Visi šie ziņojumi ir jāieraksta mašīnrakstā, kopā ar visām piezīmēm, ko veic izmeklētājs, un ir jāpanāk galīgais secinājums. Pēc tam šis ziņojums parasti tiek iesniegts vadītājam vai kādam citam, kam ir tiesības veikt nepieciešamās darbības, lai atrisinātu situāciju. Šis lēmums var ietvert darba attiecību pārtraukšanu, un atkarībā no situācijas var būt nepieciešama turpmāka tiesvedība.